Rāda ziņas ar etiķeti nekas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti nekas. Rādīt visas ziņas

08.02.12

trešdiena, 8. februāris


kad neko negribas redzēt un dzirdēt, mana mīļākā filma ir skudriņas. un izrādās, ka manā televizorā to nemaz nevar skatīties. laukumu klāj vien zila krāsa. iespējams, ka arī to iemīlēšu, bet pagaidām tomēr skudriņas.

kad nav ko skatīties ir jārada pašai.



12.06.11

svētdiena, 12. jūnijs

Rīgā atkal filmēšana. atkal projektam "My Way". es atkal palīdzēju.
Alberta ielā tika filmēta Berlīne. Smilšu ielā Londona. kas tik vienā Rīgā nav atrodams!?
šodien pēdējā šī projekta filmēšanas diena.

nodarbojos ar cilvēku nelaišanu filmēšanas laukumā. daži klausīja uzreiz. daži pierunāja viņus palaist. daži nesaprata, ko no viņiem gribu. daži mazliet sapukojās. daži bija sajūsmā. kā nu kurais. šodien satiku un runāju ar TIK daudziem dažādiem cilvēkiem un sapratu, ka man patīk.
runāju latviski, angliski un pat mēģināju runāt krieviski, tikai domās man sanāk labāk un mazāk mežģās mēle.

nolēmu, ka lai kur es ietu, lai kur piedalītos no tā kaut kas ir jāmācās. šodien guvu vairākas atziņas.

* jo mazāks cilvēks, jo lielāks viņš mēģina izskatīties.
* izturies pret citiem tā, kā gribi, lai izturas pret tevi.
* neaizmirsti pateikt paldies.
* neklausies stulbeņos, ja viņi runā muļķības.
* dari, ko mīli un mīli, ko dari!

mazliet skumja sajūta. un ļoti žēl, ka netieku uz noslēguma ballīti.
liels prieks, ka varēju būt noderīga. patīkami palīdzēt! Aiciniet vēl! :)

04.04.11

pirmdiena, 4. aprīlis

Baiba un Madara ir mājās vienas. ja neskaita kaķi un suni.
nosacīti šo dienu var saukt par brīvdienu. īstas brīvdienas gandrīz vairs nemaz negadās.
viņas abas atkal uzdarbojas.

viņām šodiena nepatīk, bet viņas tēlo, ka smaida līdz sāk smaidīt īstu smaidu.
vispār šodien viņas vēl neko prātīgu nav izdarījušas un izskatās arī, ka neizdarīs.
nu un? rīt atkal būs brīvdiena.

15.03.11

otrdiena, 15. marts

jau sen zināms, ka otrdienas nav manas laimīgās dienas.
bez iemesla. tā vienkārši notiek.

pēdējā laikā, jo īpaši šodien, ir spēcīga vēlme pēc vientulības.
ar aptuveni divām brīvām, vientulīgām dienām man pilnīgi pietiktu.

pirmās dienas pirmo daļu pavadītu klusumā guļot.
otrajā dienas pusē skaļi klausītos mūziku, dejotu pie spoguļa, lēkātu un iespējams pat sakārtotu dzīvokli.
vakarā ietu vannā, bet pirms gulētiešanas, ēdot saldējumu, skatītos kādu jēlu amerikāņu filmu un raudātu tai līdzi.

otrajā dienā... es baudītu vientulību. klausītos relaksējošu mūziku un lasītu grāmatu.

un, un, un... un ko tik es nedarītu...


balodis (pigeon)

un es ļoti, ļoti, ļoti, ļoti gribu vasaru. lai pazūd ledus un sniegs, un dubļi.

visvairāk par visu es tomēr gribu klusumu!
apklustiet, lūdzu, Jūs no blakus istabas! man ir apnicis.

07.03.11

pirmdiena, 7. marts

istabā ienāk māsa ar paziņojumu "ja līdz piektdienai tu nesavāksies, tavs suns būs jāatdod".
tas domāts tā, ka man līdz piektdienai jāiemāca trīs mēnešus vecu kucēnu nečurāt istabā.

šī doma ir absurda vairākos variantos.

pirmkārt. ir nereāli nedēļas laikā iemācīt tik mazu kucēnu, kurš iepriekš bija pieradis likt čupiņas un taisīt peļķītes, kur pagadās, čurāt tikai ārā un prasīties uz tualeti, jo
pirmkāt, viņš ir pārāk mazs,
otrkārt, pārāk īss laika posms,
treškārt, pa dienas vidu neviena, kas varētu viņu izvest laukā, nav mājās.
bet ja nu tomēr ir kāds, kurš domā, ka tas ir reāli, dodiet man ziņu kopā ar visu pamācību pa soļiem kā to izdarīt.

otrkārt. tas, ka to paziņo viņa. mana māsa. kura ir vienpadsmit gadus jaunāka. kādā sakarā? mamma tā esot teikusi. tikai mamma pirms tam vairākas stundas bija mājās un par to neteica ne vārda. kurš te tagad ir mamma?

treškārt. tās čupas un peļķes jau nav nemaz tik lielas un nav grūti savācamas.

ceturtkārt. iet un atdot? tā vienkārši? es tā nevaru. bet ja ir kāds uz to spējīgs, tad tik uz priekšu. ejiet, ņemiet, atdodiet kādam. un es atadīšu, ko no tā cilvēka paņemt un kādam atdot...

piektkārt. mēs taču kopā sarunājām uzņemties atbildību. es zināju, ka būs nepieciešams laiks un pacietība. kāds cits laikam nav īsti apsvēris visus plusus un mīnusus.

skumji, ka arī mana ģimene taisās kļūt par vienu no ģimenēm, kas neapdomāti paņēmuši dzīvnieku domās, kur un kā to aizgrūst prom.
turam ķepas.

27.02.11

svētdiena, 27. februāris

Svētku diena!
Manam mazajam draugam, kurš filmēja "Smaidi" video, dzimšanas diena.


dzimšanas diena arī manam jaunākajam jaunajam draugam. viņam paliek trīs mēneši.
manu jaunāko jauno draugu sauc Lotārs. mēs kopš ceturtdienas dzīvojam kopā un mēģinām sadzīvot.

daži domā, ka viņš ir maziņš vilciņš, daži uzskata viņu par problēmu, citi jautā vai drīkst paglaudīt, citi glauda bez jautāšanas, bet tiem, kuri jautā vai viņš kož, es saku, jā.

pa šīm dienām esam iemācījušies atsaukties uz savu jauno vārdu. vairs nekošļājam siksnu. izejot ārā vairs nemīcāmies uz vietas, bet ejam pastaigā. čurāts un kakāts gan vēl tiek, kur pagadās, bet mēs pie tā strādājam un nu jau ir manāms progress.

turpinam augt!

23.02.11

cilvēki man apkārt runā

un es klausos. atceros. pierakstu. man patīk.

J. Borgs ir teicis:
  • "pretēji dabai un tās iztēlei, mēs esam nožēlojams purkšķītis"
  • "likumu neievērošana var novest pie mākslas darba"
  • "kā muša ķīselī"
  • "vairojamā glāze"
  • "kakains nesmukums"
  • "klusēju kā melleņu ķīselis"
  • "ne tikai šis tas saslienas gaisā, bet arī cilvēks pats"
  • "gurni tā kā tādam govs lopam"

S. Veinberga:
  • "tas nu gan ir galvā skādēts"
  • "viņš būtu laimīgs televizoriņš, ja viņam būtu saziņa"
  • "aktīvam būt ir cool"

N. Gūtmanis:
  • "esmu veikls kā caureja"

J. Duļevska:
  • "tas ir nežēlīgi. bet tāda ir dzīve. un dzīve ir skaista"

mana māsa:
  • "jūs esiet pārāk lieli, lai visu saprastu"

  •  "kāds tev stipri pieskārās pie vaiga"

un kopā ar dažādiem cilvēkiem esam nonākuši pie atziņām:
  • ir lietas, kas nemainās. tās ir lietas. un cilvēki.
  • ja tas tā ir, tad nevar būt, ka tā nav

P.S. labākais, ko šodien un jebkad esmu lasījusi ir rakstīts Sandras Veinbergas grāmatā "Masmediji":
"Entropija komunikatīvajā procesā var radīt problēmas, tāpēc entropiskus ziņojumus mēdz pārveidot par redundantiem ar nivelēšanas procesa palīdzību. Tos pārvērš konvenciālos vēstījumos, kas ir saprotami un akceptējami gandrīz visiem recipientiem".
pirms pāris mēnešiem man nebūti bijusi ne mazāka nojausma, kas rakstīts šajā svešvārdu savirknējumā. un šodien man par to ir liels prieks. es saprotu.
sanāca entropiski.

    trešdiena, 23. februāris

    atceries? nē? es arī šo to esmu aizmirsusi.
    vakar pildīju uzdevumu, kura mērķis bija atsaukt atmiņā bērnībā piedzīvoto. un pagātnē vispār. bet mana pagātne ir tik nesena, ka uzdevums saistās ar bērnību.

    vai ir kaut kas, kāda lieta, ieradums vai īpašība, kas tevī saglabājusies kopš bērnības? 
    manā gultā vēl joprojām guļ mana mīļākā mīkstā mantiņa- zaķītis, kura vārds ir Sauleszaķis.
    man vēl joprojām patīk kinder olas. pirmkārt tāpēc, ka man garšo šokolāde, otrkārt- tajā iekšā ir pārsteigums. iespējams tas ir vienīgais pārsteigums, kurš man patīk, jo tas nekad nav bijis nepatīkams.
    un es vēl joprojām negribu izaugt liela.

    vai tu atceries par ko vēlējies kļūt bērnībā?
    es gribēju būt šuvēja, gleznotāja, balerīna... šīs bija nopietnākās vēlēšanās. kāpēc šīs vēlmes mainījās? kas notika? es laikam tomēr augu. kaut arī apņēmos nekad neizaugt...
     
    no kā tu visvairāk baidījies bērnībā?
    no tumsas. un dīvainiem trokšņiem. reizēm likās, ka apkārt kāds čabinās. tādos brīžos es slēpos zem segas un likās, ka tā ir drošākā vieta pasaulē...









    kas bija tava mīļākā dziesma bērnībā?
       es nezinu vai mīļākā, bet šī man bija mīļa.  tā bija kasetē, kuru man uzdāvināja tētis. vai arī tā bija viņa kasete, kuru es klausījos. kaut kādā veidā šī dziesma saistās arī ar tēti. bet detaļas neatceros.




    par ko strīdējies ar vienaudžiem? kāda bija pirmā diena bērnudārzā? kāda pirmā diena skolā?
    atceries, kad viss bija tik liels, bet problēmas bija tik mazas? tagad šķiet, ka pasaule sarāvusies, bet problēmas izaugušas.


    Atmiņu ir daudz. un ir ļoti daudz lietu, kuras neatceros.

    runā, ka lietas, ko cilvēks nevar izdarīt, viņš nemaz negrib, jo ir iespējams paveikt it visu. un tomēr es neatceros. var būt, ka tā pat ir labāk un izdevīgāk.

    paskaties uz pasauli ar bērna acīm!

    18.02.11

    piektdiena, 18. februāris (papildināts)

    tik daudz darāmā, tik maz laika.

    dienas jautājums: vai ir iespējams pārdot NEKO?

    es domāju, ka labāk nopirkt neko, nekā kaut ko, kas beigās izrādās nekas.

    vai kādreiz esiet vīlušies produktā, ko jums piedāvā? daži sasola visādus brīnumus, bet izrādās, ka tas ir tas pats nekas. vien veltīgi izšķiests laiks un enerģija.
    nekas jebkurā gadījumā var izrādīties arī kaut kas. un pats labākais ir tas, ka nekas nekad nesagādās vilšanos. jo tas galu galā arī nekas nebūs.
    un vēl viens arguments kāpēc arī nekas ir tīri labs produkts- cilvēkiem apkārt ir tik daudz visa kā, ka kādreiz gribas vienkārši apsēsties un redzēt neko, lasīt neko, nekur nebūt un neko nedarīt.

    ilgu laiku meklējot atbildi savā galvā, to beidzot atradu. IR iespējams pārdot neko. un labs pārdevējs pat pārliecinās par to, ka tieši tas ir tas vienīgais, kas vajadzīgs. kādu laiku pircējs jutīsies ļoti laimīgs un pārliecināts, ka tieši šis produkts ir bijis viņam nepieciešams.
    ar šādu lielisku pārdevēju es un mana mamma sastapāmies Horvātijā. nopirkām trīs pudeles alkohola, laimīgas un pilnā pārliecībā, ka izdarījām pareizi, gājām prom. bet nepagāja ilgs laiks, kad mēs apjautām, ka tas nebūt nebija tas, kas mums bija vajadzīgs. tomēr tas deva iemeslu paplašināt smaidu par savu muļķību.

    jauku nedēļas nogali! izballējieties!

    10.02.11

    ceturtdiena, 10. februāris

    izdomāju! rakstīšu blogu par visu un par neko.
    pirmais ieraksts par neko.
    mana mamma un es Iecavas parkā, 2010.gada rudens
    mamma ar mani nerunā. un ja tā labi padomā, tad viņai pat ir iemesls. esmu aizņēmusi vienīgo mājās esošo interneta kabeli, lai varētu publicēt jaunu ierakstu savā blogā. pieļauju, ka viņa domā, ka šī ir tikai laika nelietderīga izmantošana. un savā ziņā es viņai pat piekrītu.
    tā vietā viņa būtu ar interneta palīdzību komunicējusi ar saviem draugiem. es viņai to aizliedzu. viņas dusmas ir pamatotas. taču šo klusēšanu es nevaru izturēt, tāpēc mēģināšu rakstīt ļoti ātri.
    es un mana māsa. mēs esot mazliet līdzīgas.
    patiesībā man ir ļoti jauka mamma. tikai mazliet vairāk kā reizēm es viņu nemaz nesaprotu. un viņa mani laikam arī.

    man ir arī diezgan jauka māsa. viņai ir jauns mājdzīvnieks. tā esot sūdu muša. iesprostota starp galdu un plastmasas trauciņu tā gaidīja savu nāvi, līdz es ieminējos, ka tā ir spīdzināšana. tad māsa izlēma mušu izlaist pastaigāties un tagad mēģina to no jauna noķert. viņai arī esot mušu mazliet žēl, bet tā pati esot vainīga, ka līdusi, kur viņu nesauc.
    vispār mana māsa ir ļoti jauka. un viņa ļoti klusi un gandrīz nemanāmi gatavo man un mammai Valentīndienas pārsteigumu. es par to pat gandrīz nemaz neko nenojaušu. pirmo reizi gaidu 14. februāri, lai uzzinātu kas ir pārsteigums, kas mani gaida.


    un tagad es izbeigšu savu nenozīmīgo muļķošanos. apsolu, ka nākamais ieraksts nebūs tik bezjēdzīgs, bet nesolu, ka nebūs vēl bezjēdzīgāks.
    P.S. ir briesmīgi, kad mājās ir tikai viens interneta kabelis, ja pie tā grib pieslēgties vairāk kā viens cilvēks. laikam būs jāzvana Lattelecom. kādu dienu. kad pulkstenis nerādīs, ka Lattelecom darbalaiks ir jau beidzies.