tā tik bija naksniņa.
gulēju savā gultā. tā ir divstāvīga un tiek dalīta ar māsu- viņa augšā, es apakšā.
ap pusdiviem naktī dzirdēju baigo skaņu, tā it kā no kaut kurienes kaut kas nolītu zemē. pirmajā brīdī likās, ka tā ir spēcīga lietusgāze. kaut kas uzšļakstījās uz manas sejas. tad nodomāju, ka lietus jau tik ātri nenolīst. un es taču esmu dzīvoklī. jumts šeit nekad nav pat pilējis (tpu, tpu, tpu). ...
ar roku noslaucīju to, kas bija uzpilējis uz manas sejas. tomēr nevarēju aizmigt, nepaskatoties kas tas bija. sniedzoties ieslēgt lampiņu, es iegrābos... kaut kur... slapjumā... ieslēdzot gaismu un ieraugot skatu apkārt, radās iespaids, ka kāds ir uzsprādzis. māsa paskatījās uz mani no augšas (tas nozīmē, ka viņa neuzsprāga), es jautāju vai viņa apvēmās. es vēl līdz galam nebiju sapratusi kas noticis.
Viņa atbildēja: "nezinu.... laikam.... ha, ha.... ups..."
tā kā esmu pārāk izlepusi, lai tīrītu savas desmitgadīgās māsas vēmekļus (vai arī man ir citi iemesli to nedarīt), tad gāju modināt mammu. arī viņa par to, ko ieraudzīja bija maigā šokā.
likās, ka pievemta ir visa istaba. bija novemta mana gulta, mans nakts skapītis, tam blakus esošais rakstāmgalds, mans dators, seši telefoni, drēbes, kas stāvēja uz krēsla pie gultas, suņa gultiņa, kas stāvēja pie rakstāmgalda, grīda un viss, kas uz tās atradās, ieskaitot čības un paklājiņu,apvemta biju arī es un otrā stāva gulta.
veļu biju ieplānojusi mazgāt. bet ne jau naktī. tomēr mazgāju naktī. un ap trijiem, kad viss nākamajai dienai nepieciešamais bija tīrs, beidzot devos gulēt!
Rāda ziņas ar etiķeti smird. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti smird. Rādīt visas ziņas
12.04.11
17.03.11
ceturtdiena, 17. marts
vai tiešām, ja šī eglīte netiek izģērbta līdz galam, tas kaut ko maina? paildzina tās mūžu? par cik?
nezinu vai tas ir to vērts. skats ir diezgan neestētisks.
var jau būt, ka galējas ekonomijas gadījumā šāds izmisīgs solis ir pieļaujams. tomēr, ja tā darītu es, tad paslēptu šo brīnumkoku kaut kur, kur tas nebūtu uzkrītoši redzams visiem pasažieriem un arī man prettī braucošajiem cilvēkiem.
karināt automašīnas logā puskailu eglīti ir tāpat kā mīlēties ar pusapģērbtu meiteni ( neesmu mēģinājusi, bet man rodas tāda asociācija). no sērijas "krūtis apskatīsim un aptaustīsim pēc tam". nu kāpēc gan neizmantot pilnu servisu uzreiz!?
naudas taupīšanas nolūkos var arī nelikt nekādus smaržinātājus mašīnā. izskatīsies labāk.
bet, ja tomēr nu TĀ smird, tad var nopirkt lēto, izpūšamo atsvaidzinātāju un turēt zem sēdekļa. pie reizes tas var arī darboties kā līdzeklis ko iepūst sejā uzmācīgiem policistiem, ielenēm vai garāmgājējiem.
vienvārdsakot, nu lūdzu, noraujiet tos celefānus un izmetiet atkritumos, kur tiem vajadzētu būt.
vai arī turpiniet braukāt ar pusizģērbtiem WUNDERBAUMiem un es turpināšu nesaprast.
Abonēt:
Ziņas (Atom)