sestdiena, 5. novembris

Piektdienas vakars:

Piektdienas nakts/ sestdienas rīts:

Svētdiena:

Nē, tas nav par mani. Es Piektdienās sēžu mājās. Tā pat kā sestdienās un svētdienās. Un man gandrīz nemaz, nekad nav garlaicīgi, tāpēc es sēžu un izdomāju notikumus.

sestdiena, 29. oktobris

[BubiS] sen neko nav rakstījis.
ne jau tāpēc, ka man apkārt nekas nenotiek, bet gan tāpēc, ka nav laika klačoties. esmu tomēr atradusi laiciņu vienam mazam ierakstiņam.

Iecavnieki saka, ka viņiem tualete pie futbola laukuma nav vajadzīga.
(spied uz pogas "lasīt tālāk")

svētdiena, 9. oktobris

sakārojās sevi atkal palutināt ar kaut ko garšīgu. un tā kā šodien vajadzētu pievērsties skolas lietām, tad esmu gatava darīt jebko, lai tik nebūtu jāmācās.

gatavoju braunijus, brūnīšus, brownies, lai nu kā kurš tos sauktu, tie ir mazi kakao klucīši, kas var būt veidoti arī citā formā. brūnišu pagatavošanā ir pieļaujamas dažādas variācijas. tie var būt ar riekstiem, šokolādes gabaliņiem, putukrējumu vai glazūru. brūnīši, kuri tiek pagatavoti neliekot klāt kakao, bet liekot brūno cukuru, tiek saukti par blonajiem.
braunijus parasti ēd turot rokās un pasniedz kopā ar pienu vai kafiju (visticamāk rūgtu). izskaidrojums pavisam vienkārš- pie tiem nav iespējams dzert nekādus saldos dzērienus, jo paši brauniji ir ĀRKĀRTĪGI saldi!
pirmie brauniji tika gatavoti ar aprikožu glazūru un tie saturēja valriekstus. šī recepte radās Čikāgā, Palmer House hotelī, un tur brauniji joprojām tiek gatavoti pēc oriģinālās receptes.

ceturtdiena, 6. oktobris

Stīva Džobsa (1955-2011) piemiņai
vairs nav nekāds jaunums, ka pasauli satricinājusi ziņa par, Apple tēva, Stīva Džobsa nāvi. tāpēc šo mazo ierakstiņu veltu viņam.

es nezinu kāpēc nebiju uzgājusi viņa iedvesmojošo runu Stanfordas Universitātē ātrāk, bet es zinu, ka pilnīgi noteikti es to noklausīšos vēl pāris reižu. noklausies arī Tu!

es ceru, Tu noklausījies līdz galam!
klusuma brīdis.

sestdiena, 1. oktobris

viss sākās ar to, ka gāju gulēt. un pirms gulēt iešanas man šad un tad uznāk domājamais, kad es mēģinu izdomāt ko un kā varētu kādreiz izdarīt. lielākā daļa no domām par neko vairāk kā domām nekļūst, bet dažās realizējas.
tā nu es kārtējo vakaru domāju, domāju un izdomāju, ka gribu blondus matus. piecēlos, ieslēdzu gaismu un skatījos spogulī. nevarēju saprast vai man piestāvēs, vai nepiestāvēs.. pēc kā tas varētu izskatīties un vai es to tiešām gribu. un es nogriezu īsus blondus matus, jo tikai gribēju zināt kā tas izskatīsies.