svētdiena, 26. jūnijs

nez kāpēc no rīta domāju, ka ir pirmdiena. es arī visu atlikušo dienu būtu domājusi, ka ir pirmdiena, tomēr baznīcas zvani atgrieza mani realitātē. es vēl paspēju padomāt, ka tūristi atkal muļķojas baznīcas tornī, bet, kad zvanīšana nerimās nesapratu kāpēc pirmdienā jāzvana baznīca.. un galu galā, nepagāja ne pusstunda līdz man pieleca.

sestdiena, 25. jūnijs

vai jau iestājusies vasaras rutīna?
pamostos -> izvedu suni pastaigāties -> noskatos filmu -> rakstu blogā -> izvedu suni -> meklēju filmas, ko skatīties -> izvedu suni -> skatos filmu -> eju gulēt

piektdiena, 24. jūnijs

veiksmīgi nolīgots. citādāk kā citus gadus, tomēr ļoti patīkami.

visu dienu vārtos pa gultu un nevaru saņemties piecelties. tomēr esmu saņēmusies sagādāt sev kaudzīti filmu, ko skatīties. vienu nu pat noskatījos.

Never Let Me Go (2010) filma par ...

 bērniem, kuri nolemti drausmīgam liktenim.

pasmaga. skumja. bet patiesībā līdz galam mani ierāva sevī tikai pēdējās 15 minūtēs.

"You have to know who you are, and what you are."

ceturtdiena, 23. jūnijs

šodien būšot līgo vakars. tas taču nenozīmē, ka obligāti jāskatās kādas no vecajām latviešu filmām jau kuro reizi pēc kārtas!?
es saku, ka nē, tāpēc skatos franču filmu "Le hérisson". Angliski tās nsaukums ir "The Hedgehog", kas latviski tulkojas kā "Ezis". Filmu ieteica noskatīties mana pasniedzēja Sandra Veinberga.

filma par meitenīti, kura uzskata, ka cilvēki dzīvo akvārijā. viņa nolemj izdarīt pašnāvību savā divpadsmitajā dzimšanas dienā, bet līdz tam atlikušajās 165 dienās viņa veidos filmu par to cik dzīve ir absurda.

sākums aizraujošs un intriģējošs, tomēr līdz beigām galveno lomu stāstā ieņem apkopējas un japāņa attiecības.
Paloma tā arī nenomirst. un viņas filma arī netiek pabeigta.

"The fishbowl isn't for me."

"Planning to die doesn't mean I let myself go like a rooten vegitable. What matters isn't the fact of dying or when you die. It's wath you're doing in that precise moment."

"If things has no meaning, the mind must deal with that."

"Spend your life like fish in a bowl and end up in a body bag."

"All happy families are alike."

"But each unhappy family is unique."

"We're all hedgehogs in life."

"Some people jump to their deaths. I find that ridiculous. I would hate to suffer. After all, you whant to die to end suffering."

"Only psychoanalysis rivals religion for love of suffering."

"So that's it. Everything stops all of a sudden. Is that what dying is? You no longer see those you love, you no loger see those who love you. If that's what dying is, it really is as tragic as people say." 

 es tomēr sapratu kādēļ tā, jo filma ir par ezi, nevis pašnāvnieci. un tomēr, man būtu gribējies, lai Paloma mirst. vai vismaz mēģina pa īstam nomirt. nu tā stereotipiski man gribējās...

es tomēr mainīšu savu viedokli vēlreiz un teikšu, ka filma bija par draudzību. par to kā tik atšķirīgi cilvēki tomēr ir tik līdzīgi.

un šobrīd dzirdu kā mani kaimiņi pielietojot rupjus izteicienus mēģina viens otru pazemot. neglīti.
ja nevar sadzīvot, tad nevajag dzīvot. 

trešdiena, 22. jūnijs (2)

vēl viena filma šodien noskatīta. Filmas About A Boy rakstnieka sarakstītais darbs An Education .



stāsts par teicamnieci, kura satiek vecāku vīrieti un iemīlas. viņa nonāk situācijā kurā jāizvēlas- izglītība vai uzdzīve.
morāle- klausi vecākus, jo lai arī cik ilgi spītētos pretī, beigās nāksies darīt to, ko viņi ir vēlējušies.

filma kārtējo reizi apliecina, ka nav iespējamas ilglaicīgas attiecības starp cilvēkiem, kuriem ir milzīga vecumu atšķirība.
(nu var būt arī ir iespējamas. kaut kur. kaut kad. bet es tādām neticu.)

"If you never do anything, you never become anyone."

"So, what you're telling me is to be bored, and then bored, and finally bored again, but this time for the rest of my life?"

 "The life I want, there is no shortcut"

Neviens nav pilnīgi uzticams un paļauties var tikai uz sevi.
Iesaku!