Labrīt, Rīga!
Lotārs ir ieradies Rīgā.
ceļojums bija diezgan mierīgs, taču tikai diezgan mierīgs.
pirms braukšanas lasīju rakstus, ka suņus pirms pārbraucieniem ieteicams nebarot. Un, dīvainā kārtā, pie visiem iespējamajiem vemšanas riskiem, eksperti iesaka turēt suni neēdušu.
es kā cilvēks, kurš necieš pārbraucienus un nepārtraukti saskaras ar nelabumu autobusos, uzskatu, ka tukšā dūšiņā nelabums uznāk ātrāk, tāpēc mazu porciju Lotāram tomēr iedevu. Pēc tās, protams, viņš vēl bija pastaigā un tikai vēlāk mēs devāmies ceļā.
taču ekspertiem atkal izrādījās taisnība un pavisam iespējams, ka nevajadzēja suni barot vēl ilgāku laiku pirms izbraukšanas, jo 3 minūtes, vai pat mazāk, pirms izkāpšanas, Lotārs nolēma atbrīvoties no kuņģa satura un tas tika izdarīts uz mūsu ceļojuma somas. taču tas nekas. žikgli izkāpām ārā. notīrījām somu ar salvetēm un sniegu un devāmies tālāk.
no autoostas līdz pieturai gājām pavisam lēnām. Lotārs gribēja apostīt katru soliņu, katru puķu kasti, katru mājas stūri. viņš gāja lēnām un piesardzīgi, bet tā it kā zinātu, kur jāiet- gandrīz visu laiku man pa priekšu.
pirmo reizi mūžā Lotāram tika nopirkta pilsētas sabiedriskā transporta biļete. viņš varen priecīgi un ar lepnumu brauca tajā, jo zināja, ka par vietu viņam ir samaksāts.
mani pārsteidza fakts, ka starppilsētu autobusā šoferis smējās, kad taisījos nopirkt sunim biļeti, bet Rīgas sabiedriskajā transportā suņa biļete maksāja gandrīz trīsreiz dārgāk par manējo (es braucu, izmantojot studentu atlaidi, par 0,25Ls,biļete Lotāram maksāja 0,70Ls), kaut gan viņš ir vismaz desmit reizes mazāks par mani. neloģiskā loģika.
no Lifta Lotārs nebaidījās tik ļoti kā es biju iedomājusies. esam ar to braukuši jau piecas reizes un viņš jau pats lēnām iekāpj liftā un lēnām izkāpj. es gaidīju, ka viņš būs tik pārbijies, ka man būs suns liftā jāieceļ, bet, nē. izrādās, ka man no liftiem ir vairāk bail, nekā manam sunim.
dzīvoklī Lotārs ienāca priecīgs, taču viņu sagaidīja kaķis. tā kā Lotāram mājās ir savs kaķis, tad es ne brīdi nedomāju, ka viņam varētu rasties nepamatots naids pret šāda veida radībām. tā arī bija. taču kaķis ieraudzījis Lotāru, kā sagaidījis negaidītus viesus, pagriezās un aizgāja.
mani priecē tas, ka Lotārs par kaķi lielu interesi neizrāda, bet kaķis saņemas apostīt Lotāru tikai tad, kad suns guļ. ceru, ka abi atradīs kopīgu valodu un sadraudzēsies. sliktākajā gadījumā viņi varētu viens otram netuvoties. galvenais, lai nekaujas, bet tas, ka iņi vēl nekaujas var nozīmēt to, ka arī nesakausies.
ieraudzījis Pīku (žurku) Lotārs palika dusmīgs. rēja, rēja un rēja. Pīks lieliski sadzīvo ar kaķi un otrādi, bet sunim ir pretenzijas. mūsu ģimenē stereotipi nedarbojas.
es pati gandrīz jau esmu iekārtojusies, šo to pārkārtoju kā man patīk un šo to noteikti vēl pārkārtošu. cenšamies pierast.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru