sestdiena, 2. jūnijs

jau sen, sen (iespējams vēl senāk, jo no manas dzīves pēkšņi ir pazudusi nedēļa un es domāju, ka vakar vēl bija maijs) nevaru izdomāt ko iesākt ar manu mīļāko krekliņu.

Mans mīļākais krekliņš.
Mans mīļākais žests.
Mana mīļākā sejas izteiksme.

Lieta tāda, ka zīmējums sen ir nodilis un arī pats krekliņš novalkāts, izstaipījies un ar caurumiem. tādu vilkt kauns. ārā mest žēl.
bija ideja to pāršūt par grīdas lupatu. (respektīvi, nomest zemē un mazgāt grīdu.) taču es zināju, ka man ienāks prātā labāka doma, tāpēc nesteidzos un turēju krekliņu ieslēgtu skapī, ar apņemšanos to vairs nekad, nekad nevilkt mugurā.
sērfoju internetā un uzgāju lielisku ideju kā no T-krekla auduma var pagatavot rokassprādzi. 



 Nepieciešams vecs T-krekls, šķēres, es izmantoju arī adatu un diegu.
Nogriezu apakšējo atšūto T-krekla malu. Tā nav vajadzīga. vismaz ne šoreiz.
Griezu horizontālas strēmeles no krekla apakšējās malas. Aptvuveni 2cm platumā.

 Man bija nepieciešamas divas strēmeles. Karu strēmeli sagriezu uz pusēm un sasēju kopā. (var arī sašūt vai jebkādi citādi savienot, lai tās stingri turās kopā.)
Tālāk pēc V and Co. instrukcijas ar rokām, uz diviem pirkstiem "adīju" rokassprādzi. Instrukcijā bija mazliet sarežģīti iebraukt, bet kad "pielec", aiziet no rokas.
Tāds, nu, lūk, ir rezultāts. :)

 No pāri palikušās strēmeles pagatavoju vēl vienu rokassprādzi. Sašuvu kopā strēmeles galus, saliku trīs kārtās un savienojuma vietā apšuvu apkārt mazu strēmeles gabaliņu.

Rokassprādzes var izrotāt ar pērlītēm, ķēdītēm un citiem maziem, spīdošiem nieciņiem, taču es dodu priekšroku visam, kas ir vienkāršs, jo "vis vienkāršais ir ģeniāls".

Vairāk ideju par to, ko un kā darīt ar vecu T-kreklu, atradīsi ŠEIT

Lai izdodas!.