ceturtdiena, 23. septembris

ir gadījumi, kad no dzīvokļa izliek tā saimnieks.
ir gadījumi, kad pats dzīvoklis izlemj izlikt arī dzīvokļa saimnieku.
dzīvoklis sagaidīja, kad visi iemītnieki, izņemot kaķi, kas viņam laikam likās lādzīgākais iemītnieks, pamet dzīvokli, atstāj telefonus un visas citas vērtīgās lietas. un tad aizslēdza durvis. tā, lai tās kļūst neatslēdzamas.
bet trīs meitenes izmest no dzīvokļa nemaz nav tik vienkārši. viņām bija vēlme atgriezties un palikt.
tika atrasts labākais dzērušais meistars, kādu tajā brīdī varēja atrast. viņš atnāca ar mazu, melnu maisiņu, kurā bija daži instrumenti. daži viņam pat noderēja, lai noskaidrotu, ka iekļūšana nemaz nebūs tik vienkārša. jā, trīs vientuļās meitenes dzīvoja aiz stiprām durvīm. un šobrīd viņas arī atradās aiz stiprajām durvīm. tikai durvju vēsajā, nemājīgajā pusē.
labākajam dzērušajam meistaram drīz tapa skaidrs, ka viens kopā ar trīs vientuļajām meitenēm durvis neatvērs. viņš sauca palīgā savu brāli.
kamēr brālis meklēja ceļu uz durvīm, kaimiņš nesa mājās maisiņu, kurā bija nezināmas izcelsmes produkti. izrādījās, ka kaimiņam ir vajadzīgie instrumenti, kuriem līdzīgus nes arī brālis. taču kaimiņš bija pirmais. sākās zāģēšana. pirmais tika nozāģēts durvju rokturis. iemesls zināms tikai dzērušajam meistaram. tā kā pa durvīm tāpat nebija iespējams ieiet, tad roktura trūkums, vismaz pagaidām, netika uzskatīts par lielu zaudējumu.
kaut kad pa vidam ieradās arī labākā dzērušā meistara brālis, kas izrādījās bija tikai pusbrālis.
sākās gaiļu cīņas trijātā, mērīšanās ar to, kuram garāks un visas citas izdarības, kas piederās lietai, kad pie tās ķeras bariņš vīriešu.
trīs meitenes tikmēr skaitīja naudu, kas būs nepieciešama, lai trīs vīriešu cūcību dzēstu.
durvis turpināja nepadoties.
ieradās neaicināti papildspēki divu vīriešu sastāvā. gudri runāja un vairs neko.
pagāja vairāk vai mazāk kā stunda. durvis padevās.
labi, ka bija nozāģēts rokturis. tas pasargāja no nevēlamiem viesiem naktī.
tagad mūsu klosterim ir jauna atslēga.

otrdiena, 17. augusts

Par draugiem.
Par iedomu draugiem.
Kas ir iedomu draugs?
Tas, kurš radījis iedomu, ka ir draugs vai tas, kurš ir izdomāts?
Iedomu draugs- iedomāts draugs.
Izdomāts draugs- izdomu draugs.
Ja jau izdomāts draugs, tad izdomu draugs!
Iedomu draugi ir īsti. Tikai neīsti draugi.
Izdomu draugi arī ir īsti. Arī īsti draugi! Vismaz manējie.
Un es atsakos saukt savus izdomu draugus par iedomu draugiem, jo viņi ir īsti! Tu drīzāk esi iedomu draugs, nekā mans izdomu draugs!
Nu tad par draugiem!

svētdiena, 18. jūlijs

ap vieniem naktī skatamies filmu "In Her Shoes".
metāla graboņa un nojausma par to, ka kaut kas (iespējams kaķis) ir izkritis pa logu.
tik tiešām. Persijs dzīvoklī nav atrodams. izliecos pa logu, bet deviņus stāvus zem manis vāji laternu atspīdumi un tumsa. iestājas panika. paķeram lukturīšus un kopā ar brāli dodamies lejā. brāļa sieva tikmēr tiek lūgta, lai zvana, ja atrod kaķi dzīvoklī.
noejam lejā. lukturīšu gaismas uz visām pusēm. zālē nekā nav. zem mašīnām neviena nav. saucu kaķi. un pēkšņi atskan ņaudēšana no koka, kas aug pie mājas. cenšamies saskatīt vai ņaudētājs kokā ir pazīstams. ir!
kā jau pilsētā tas pieņemts kokam zemākie zari apzāģēti. pats kociņš arī nemaz nav nekāds lielais. kā izrādās, tas ir ķirsis, tātad nav arī visai izturīgs. bet no lejas kaķi nav iespējams aizsniegt.
brālis iedod man savu telefonu un ar lukturi zobos un basām kājām, tarzānam cienīgā stilā uzrāpjas kokā. kociņš līgojas. kaķis turpina ņaudēt. otrā stāva iedzīvotāji sāk virināt logus. es nepacietīgi stāvu lejā un baidos no tā, ko ieraudzīšu, kad radījumiņš tiks nocelts no koka. vai no kaķa vispār kas būs palicis pāri.
brālim, tikai viņam vien zināmā veidā, izdodas kaķi paņemt, lai gan abas rokas un kājas ir aizņemtas. tagad tikai jātiek lejā. augstums vēl jo projām ir pārāk liels, lai es varētu paņemt kaķi, lai brālis tiek lejā no ķirša. taču kaut kādā veidā viņš tomēr nonāk līdz augstumam, kurā ir iespējams man padot ņaudošo radījumu. sabiedētais kaķis aiz pārpratuma ieskrāpē man degunā, bet tomēr nonāk manās rokās. brālis nolec no koka. kaķis apklust.
uzvedam kaķi dzīvoklī. apskatam viņam nodarītos bojājumus. tādu nav.
brālim saskrāpēti sāni. kaut kas arī ar pēdām. laikam ķirsis nav bijis no pūkainākajiem.
pēc trīs minūtēm Persijs jau atkal skraida pa māju un ķer mušas.
nobiedēja gan mūs tas mazais pārgalvīgais mūdzis. un kaimiņi noteikti arī bija sabijušies. bieži negadās, kad kāds izdomā uzkāpt pie mājas augošajā ķirsī.

pirmdiena, 26. jūlijs

Smaidi!

Smaids vienmēr ir labs, jo paver cilvēka iekšējo pasauli. /Novikovs/

Smaids bieži ir pats galvenais. Smaids atlīdzina. Smaids
apbalvo. Smaids uzmundrina. Un smaids var būt arī tāds, ka
tā dēļ iet arī nāvē. / Sent- Ekziperī/

Nekas tā netuvina cilvēkus kā smaids. Un ar smaidu sākas katra patiesa mīlestība. /A. Kuprins/




- kāpēc viņš nefočē? ko?
- tāpēc, ka viņš filmē!

un iemesls smaidam nemaz nav jāmeklē. patīkamas atmiņas, labi vārdi, izdevusies diena. smaids neko nemaksā, bet tas var kādu iepriecināt. smaids rada smaidu.
smaidi laimei un smaidi nelaimei! smaidi, kad iet labi un kad iet ne tik labi! smaidi sev un citiem!
smaidi! jo tas taču ir tik skaisti.

sestdiena, 17. jūlijs

pirmais kurss jau kādu laiku veiksmīgi pabeigts. atvieglojums. un pienācis laiks uzkrāt spēkus nākamajam skolas gadam.

karstums Rīgā ir neizturams. tāpēc biju devusies uz nedēļu padzīvot vēja pilsētā. diemžēl, arī šajā vietā bija karsti. un vējš nez kur noklīdis.
par spīti karstajam laikam, man bija kolosāla nedēļa. satiku sen nesatiktus cilvēkus. aizdomājos par pareizām un nepareizām izvēlēm. un es nekad nenoskaidrošu vai, ja būtu izvēlējusies darīt kaut ko savādāk, būtu bijis labāk.
nožēloju vien to, ka tika uzņemtas tik maz fotogrāfijas. taču reizēm vajag izdzīvot mirkli, nevis censties to iemūžināt. taču šis tas tomēr tika noķerts. ne gluži Liepājā, bet Grobiņā un tās apkārtnē.
mani vēl jo projām fascinē vēja ģeneratori. un saulrieta laikā tie izskatās īpaši iespaidīgi.
tur pat netālu no ģeneratoriem atrodams diezgan spocīgs skats- pāris kokos sasēdušies vismaz divdesmit četri stārķi.
satiku ne tikai dažādus cilvēkus, bet arī dažādus dzīvniekus. tā, kā mans kāmītis nesen ir pārstājis dzīvot, nolēmu, ka vēlos jaunu mājdzīvnieku- suni. žēl, ka nav vietas viņam un nezinu vai varu to atļauties, kā arī šaubos par to vai man pietiks enerģijas dzīvnieciņu aprūpēt. apskatot dažādās suņu šķirnes secināju, ka, jā, arī dzīvnieki, tāpat kā cilvēki, piedzimst katrs ar savu mentalitāti, kas katras šķirnes suņiem ir atšķirīga. mani favorīti vēl jo projām ir dalmācieši, kaut arī dzīvē ar nevienu vēl nav nācies iepazīties.

kopumā pat ļoti izdevusies nedēļa. turpinām baudīt vasaras priekus un priecāties par karstumu, jo tuvākajās dienās solās kļūt vēsāks.

P.S. raksts tapis par godu Artai! viņai arī īpašais paldies par manis izklaidēšanu gan dienās, gan naktīs!

pirmdiena, 24. maijs

visu nedēļas nogali cerēju, ka šī diena nepienāks. es pat neiebistu, ja būtu noticis pasaules gals. cerēju noslīkt, ciest autokatastrofā, saindēties, saslimt. man derētu jebkas, kas liktu šai dienai nepienākt.
ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, tad tas piepildās. es, acīmredzot, neesmu cilvēks.

šī diena pienāca.

eksāmens scenārija veidošanā. vairāk nekā veiksmīgs. par to es pat nemaz nebiju satraukta. apaļš desmitnieks. tik daudz gan nebiju gaidījusi. milzīgs prieks.

beidzot apsveicu brāli vārda dienā. tā ar 4 dienu nokavēšanos. taču dāvana izdevusies. viņam prieks. man prieks. paldies uzvelckreklu.lv! viņi ir lieliski. gan apkalpošanā, gan izpildījumā.

bet prieks bija īss. kursa darbam nav vairāk kā 15lpp. un es pat nesaprotu kā esmu tikusi tik tālu. vēl desmit lapas... NEIESPĒJAMI!
panika, panika, panika.
ā, jā, kursa darbs jānodod šodien. vēl lielāka panika. loģiski, ka šodien tas nenotika un nenotiks. ceru līdz ceturtdienai nodot.

esmu vietā, kur nezinu kur esmu. nezinu kāpēc daru to, ko daru. bet zinu, ka man viss ir apnicis.
gribu bēgt. vienalga kur, vienalga ar ko. bēgam?

svētdiena, 23. maijs

ir pagājusi lieliski nogurdinoša nedēļas nogale kopā ar ģimeni zaļumos. piedzīvota pirmā sastapšanās ar odiem šogad. un pirmā peldēšanās šogad.

nogurums liek domāt negatīvas domas.

kas esi Tu? cik bieži melo? cik bieži izliecies? cik bieži nesaki kādam patiesību?

ir divas lietas, ko neciešu visvairāk. tie ir meli. un noslēpumi. ir arī trešā lieta- pārsteigumi.

vienmēr esmu teikusi, ka esmu patiesa. nekad nemeloju. saku visu kā ir.
bet atklāju, ka meloju sev.
cik nav bijušas tādas reizes, kad saku, ka viss kārtībā ar asarām acīs. reizes, kad sataisu dusmīgu seju, lai tikai ieriebtu kādam. raudājusi, lai iežēlinātu. klusējusi, lai nesāpinātu. sevi un citus. vai gluži otrādi, lai sāpinātu.

lai nosauktu kaut ko labu, ko daru citu labā, man ir vajadzīgs laiks. un arī pēc tam es īsti nezinu. vai manī vispār ir kas labs?

es šodien jūtos pati sevi piekrāpusi. samelojusi sev. nodevusi sevi.
izrādās, ka es ne tikai neesmu tā par, ko Tu mani uzskati. es neesmu arī tā, par ko pati sevi uzskatu.

kas tad es esmu?

piektdiena, 21. maijs

šodien, manuprāt, veiksmīgi nokārtoju aktiermeistarības eksāmenu. cīnījos ar roku trīcēšanu, kas kā Katrīna teica, man pat esot izdevies. laiks līdz uzstāšanās brīdim vilkās kā Rīgas sabiedriskais transports. taču publikas priekšā pat nemanīju kā nonācu līdz pēdējam tekstam. kopumā bija pat labāk kā man likās, ka būs. taču precīzāk varēs spriest, kad būšu saņēmusi vērtējumu.

viss, ko pēdējā laikā dzirdu ir kursa darbs, kursa darbs un kursa darbs! man riebjas šis pasākums. tālāk par savām 8lpp, ieskaitot titullapu un saturu, netieku. sēžu jau n-to vakaru tukši blenžot aptaujas rezultātos un MS Word dokumentos.

lai pa dienu nepievērstos kursa darbam atrodu aizvien jaunus attaisnojumus.
vakar attīstīju bildes. nevarēju tās tā vienkārši atstāt. tad nu nolēmu salīmēt albumā. salīmēju šādas tādas arī pie skapja. skatos un priecājos, cik labi man sanācis.
esmu gatava pat ēst gatavot un traukus mazgāt. staigāju pa veikaliem meklējot dāvanas šī mēneša jubilāriem.
taču katru vakaru atgriežos pie datora un atkal blenžu monitorā.
man pietrūkst ballīšu. attaisnojums, lai neballētos ir- man jāraksta kursa darbs. jā, jāraksta ir, bet kurš tad viņu raksta!? butu labāk ballēties gājusi. no rītiem pēc ballītēm arī labāk izskatos, nekā pēc sēdēšanas un raudāšanas pie kursa darba.
šajā nedēļas nogalē vajadzētu saņemties!

bet man šķiet, ka pie vainas nav slinkums. nu labi, daļēji jau ir gan. vēl jau ir arī ļoti maz laika visam. kā tad es pateikšu savai 9gadīgajai māsai, ka man jāraksta tāpēc nebraukšu uz tavu jubileju!? viņa nesapratīs. un es gribu viņu iepriecināt ar savu klātbūtni.
un kursa darbs nav vienīgais svarīgais skolas darbs. vēl jau ir arī eksāmeni.

darāmā daudz, laika maz. tieši tāpēc jābeidz sūdzēties un jāķeras pa nopietno klāt darbiem!

trešdiena, 19. maijs

BubiS ir nolēmis publicēt savu pirmo ziņu.

esmu šeit pirmo reizi. esmu redzējusi kā to dara citi. kādu laiku esmu domājusi, ka arī pati gribu to darīt. tad nu šodien saņēmos un izveidoju savu pirmo emuāru (šis vārds izlklausās dīvaini).

pulkstens rāda gandrīz pusdivi. esmu izlīdusi no gultas un paēdusi brokastis. vajadzēja sastādīt šodien darāmo darbu sarakstu, bez tā laikam neko šodien neizdarīšu.

šodien darāmo darbu saraksts:

• sakārtot istabu
• izmazgāt veļu
• sagatavoties rītdienas lekcijām
• paskatīties uz kursa darba anketas rezultātiem un neko ar tiem neizdarīt

super! varu sākt ķerties klāt!
tiekamies citu dienu!