23.05.10

svētdiena, 23. maijs

ir pagājusi lieliski nogurdinoša nedēļas nogale kopā ar ģimeni zaļumos. piedzīvota pirmā sastapšanās ar odiem šogad. un pirmā peldēšanās šogad.

nogurums liek domāt negatīvas domas.

kas esi Tu? cik bieži melo? cik bieži izliecies? cik bieži nesaki kādam patiesību?

ir divas lietas, ko neciešu visvairāk. tie ir meli. un noslēpumi. ir arī trešā lieta- pārsteigumi.

vienmēr esmu teikusi, ka esmu patiesa. nekad nemeloju. saku visu kā ir.
bet atklāju, ka meloju sev.
cik nav bijušas tādas reizes, kad saku, ka viss kārtībā ar asarām acīs. reizes, kad sataisu dusmīgu seju, lai tikai ieriebtu kādam. raudājusi, lai iežēlinātu. klusējusi, lai nesāpinātu. sevi un citus. vai gluži otrādi, lai sāpinātu.

lai nosauktu kaut ko labu, ko daru citu labā, man ir vajadzīgs laiks. un arī pēc tam es īsti nezinu. vai manī vispār ir kas labs?

es šodien jūtos pati sevi piekrāpusi. samelojusi sev. nodevusi sevi.
izrādās, ka es ne tikai neesmu tā par, ko Tu mani uzskati. es neesmu arī tā, par ko pati sevi uzskatu.

kas tad es esmu?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru