piektdiena, 21. maijs

šodien, manuprāt, veiksmīgi nokārtoju aktiermeistarības eksāmenu. cīnījos ar roku trīcēšanu, kas kā Katrīna teica, man pat esot izdevies. laiks līdz uzstāšanās brīdim vilkās kā Rīgas sabiedriskais transports. taču publikas priekšā pat nemanīju kā nonācu līdz pēdējam tekstam. kopumā bija pat labāk kā man likās, ka būs. taču precīzāk varēs spriest, kad būšu saņēmusi vērtējumu.

viss, ko pēdējā laikā dzirdu ir kursa darbs, kursa darbs un kursa darbs! man riebjas šis pasākums. tālāk par savām 8lpp, ieskaitot titullapu un saturu, netieku. sēžu jau n-to vakaru tukši blenžot aptaujas rezultātos un MS Word dokumentos.

lai pa dienu nepievērstos kursa darbam atrodu aizvien jaunus attaisnojumus.
vakar attīstīju bildes. nevarēju tās tā vienkārši atstāt. tad nu nolēmu salīmēt albumā. salīmēju šādas tādas arī pie skapja. skatos un priecājos, cik labi man sanācis.
esmu gatava pat ēst gatavot un traukus mazgāt. staigāju pa veikaliem meklējot dāvanas šī mēneša jubilāriem.
taču katru vakaru atgriežos pie datora un atkal blenžu monitorā.
man pietrūkst ballīšu. attaisnojums, lai neballētos ir- man jāraksta kursa darbs. jā, jāraksta ir, bet kurš tad viņu raksta!? butu labāk ballēties gājusi. no rītiem pēc ballītēm arī labāk izskatos, nekā pēc sēdēšanas un raudāšanas pie kursa darba.
šajā nedēļas nogalē vajadzētu saņemties!

bet man šķiet, ka pie vainas nav slinkums. nu labi, daļēji jau ir gan. vēl jau ir arī ļoti maz laika visam. kā tad es pateikšu savai 9gadīgajai māsai, ka man jāraksta tāpēc nebraukšu uz tavu jubileju!? viņa nesapratīs. un es gribu viņu iepriecināt ar savu klātbūtni.
un kursa darbs nav vienīgais svarīgais skolas darbs. vēl jau ir arī eksāmeni.

darāmā daudz, laika maz. tieši tāpēc jābeidz sūdzēties un jāķeras pa nopietno klāt darbiem!