Svētku diena!
Manam mazajam draugam, kurš filmēja "Smaidi" video, dzimšanas diena.
dzimšanas diena arī manam jaunākajam jaunajam draugam. viņam paliek trīs mēneši.
manu jaunāko jauno draugu sauc Lotārs. mēs kopš ceturtdienas dzīvojam kopā un mēģinām sadzīvot.
daži domā, ka viņš ir maziņš vilciņš, daži uzskata viņu par problēmu, citi jautā vai drīkst paglaudīt, citi glauda bez jautāšanas, bet tiem, kuri jautā vai viņš kož, es saku, jā.
pa šīm dienām esam iemācījušies atsaukties uz savu jauno vārdu. vairs nekošļājam siksnu. izejot ārā vairs nemīcāmies uz vietas, bet ejam pastaigā. čurāts un kakāts gan vēl tiek, kur pagadās, bet mēs pie tā strādājam un nu jau ir manāms progress.
"pretēji dabai un tās iztēlei, mēs esam nožēlojams purkšķītis"
"likumu neievērošana var novest pie mākslas darba"
"kā muša ķīselī"
"vairojamā glāze"
"kakains nesmukums"
"klusēju kā melleņu ķīselis"
"ne tikai šis tas saslienas gaisā, bet arī cilvēks pats"
"gurni tā kā tādam govs lopam"
S. Veinberga:
"tas nu gan ir galvā skādēts"
"viņš būtu laimīgs televizoriņš, ja viņam būtu saziņa"
"aktīvam būt ir cool"
N. Gūtmanis:
"esmu veikls kā caureja"
J. Duļevska:
"tas ir nežēlīgi. bet tāda ir dzīve. un dzīve ir skaista"
mana māsa:
"jūs esiet pārāk lieli, lai visu saprastu"
"kāds tev stipri pieskārās pie vaiga"
un kopā ar dažādiem cilvēkiem esam nonākuši pie atziņām:
ir lietas, kas nemainās. tās ir lietas. un cilvēki.
ja tas tā ir, tad nevar būt, ka tā nav
P.S. labākais, ko šodien un jebkad esmu lasījusi ir rakstīts Sandras Veinbergas grāmatā "Masmediji":
"Entropija komunikatīvajā procesā var radīt problēmas, tāpēc entropiskus ziņojumus mēdz pārveidot par redundantiem ar nivelēšanas procesa palīdzību. Tos pārvērš konvenciālos vēstījumos, kas ir saprotami un akceptējami gandrīz visiem recipientiem".
pirms pāris mēnešiem man nebūti bijusi ne mazāka nojausma, kas rakstīts šajā svešvārdu savirknējumā. un šodien man par to ir liels prieks. es saprotu.
sanāca entropiski.
atceries? nē? es arī šo to esmu aizmirsusi.
vakar pildīju uzdevumu, kura mērķis bija atsaukt atmiņā bērnībā piedzīvoto. un pagātnē vispār. bet mana pagātne ir tik nesena, ka uzdevums saistās ar bērnību.
vai ir kaut kas, kāda lieta, ieradums vai īpašība, kas tevī saglabājusies kopš bērnības?
manā gultā vēl joprojām guļ mana mīļākā mīkstā mantiņa- zaķītis, kura vārds ir Sauleszaķis. man vēl joprojām patīk kinder olas. pirmkārt tāpēc, ka man garšo šokolāde, otrkārt- tajā iekšā ir pārsteigums. iespējams tas ir vienīgais pārsteigums, kurš man patīk, jo tas nekad nav bijis nepatīkams.
un es vēl joprojām negribu izaugt liela.
vai tu atceries par ko vēlējies kļūt bērnībā?
es gribēju būt šuvēja, gleznotāja, balerīna... šīs bija nopietnākās vēlēšanās. kāpēc šīs vēlmes mainījās? kas notika? es laikam tomēr augu. kaut arī apņēmos nekad neizaugt...
no kā tu visvairāk baidījies bērnībā?
no tumsas. un dīvainiem trokšņiem. reizēm likās, ka apkārt kāds čabinās. tādos brīžos es slēpos zem segas un likās, ka tā ir drošākā vieta pasaulē...
kas bija tava mīļākā dziesma bērnībā?
es nezinu vai mīļākā, bet šī man bija mīļa. tā bija kasetē, kuru man uzdāvināja tētis. vai arī tā bija viņa kasete, kuru es klausījos. kaut kādā veidā šī dziesma saistās arī ar tēti. bet detaļas neatceros.
par ko strīdējies ar vienaudžiem? kāda bija pirmā diena bērnudārzā? kāda pirmā diena skolā?
atceries, kad viss bija tik liels, bet problēmas bija tik mazas? tagad šķiet, ka pasaule sarāvusies, bet problēmas izaugušas.
Atmiņu ir daudz. un ir ļoti daudz lietu, kuras neatceros.
runā, ka lietas, ko cilvēks nevar izdarīt, viņš nemaz negrib, jo ir iespējams paveikt it visu. un tomēr es neatceros. var būt, ka tā pat ir labāk un izdevīgāk.
atkāpšos no sava emuāra tematikas un tomēr uzrakstīšu par kaut ko. ceru, ka ar šādu savu izgājienu neaizbiedēšu savu patstāvīgo auditoriju.
ilgi domāju vai dalīties ar jums šajā informācijā un nolēmu, ka dalīšos. nekas jauns un ģeniāls jau tas nav. un patiesībā ir pat pavisam vienkārši izdarāms.
runāju es šobrīd par "ieteikt draugiem" pogu blogger blogā. pastāstīšu kā es to ievietoju. iespējams, ka ir vēl kāds veids kā to izdarīt, bet es to darīju šādi.
1. ielogojos blogā
2. nospiedu pogu "DIZAINS"
3. nospiedu pogu "REDIĢĒT HTML"
4. ieliku ķeksīti pie "IZVĒRST LOGRĪKU VEIDNES"
5. ATRADU draugiem.lv mājaslapā kodu, kuru nemāku šeit iekopēt, lai tas neradītu nekādus traucējumus, bet tas ir pirmais kods, kas tiek aprakstīts http://www.draugiem.lv/applications/dev/say/
kodā daudzpunktīšu vietā aiz "title=" ierakstīju sava bloga nosaukumu, aiz "url=" izdzēsu daudzpunktītes, bet aiz "titlePrefix=" daudzpunktīšu vietā ierakstīju sava bloga adresi.
6. IEKOPĒJU kodu bloga HTML lapā aiz teksta " post.body/> "
7. nospiežu pogu "SAGLABĀT VEIDNI" (pirms saglabāšanas gan ieteiktu priekšskatīt, lai pārliecinātos, ka poga ir vietā un lapa darbojas.)
Nu, re! gatavs! un nemaz nebija tik sarežģīti.
Prieks palīdzēt!
es domāju, ka labāk nopirkt neko, nekā kaut ko, kas beigās izrādās nekas.
vai kādreiz esiet vīlušies produktā, ko jums piedāvā? daži sasola visādus brīnumus, bet izrādās, ka tas ir tas pats nekas. vien veltīgi izšķiests laiks un enerģija.
nekas jebkurā gadījumā var izrādīties arī kaut kas. un pats labākais ir tas, ka nekas nekad nesagādās vilšanos. jo tas galu galā arī nekas nebūs.
un vēl viens arguments kāpēc arī nekas ir tīri labs produkts- cilvēkiem apkārt ir tik daudz visa kā, ka kādreiz gribas vienkārši apsēsties un redzēt neko, lasīt neko, nekur nebūt un neko nedarīt.
ilgu laiku meklējot atbildi savā galvā, to beidzot atradu. IR iespējams pārdot neko. un labs pārdevējs pat pārliecinās par to, ka tieši tas ir tas vienīgais, kas vajadzīgs. kādu laiku pircējs jutīsies ļoti laimīgs un pārliecināts, ka tieši šis produkts ir bijis viņam nepieciešams.
ar šādu lielisku pārdevēju es un mana mamma sastapāmies Horvātijā. nopirkām trīs pudeles alkohola, laimīgas un pilnā pārliecībā, ka izdarījām pareizi, gājām prom. bet nepagāja ilgs laiks, kad mēs apjautām, ka tas nebūt nebija tas, kas mums bija vajadzīgs. tomēr tas deva iemeslu paplašināt smaidu par savu muļķību.
Svētā Valentīna diena, Valentīna diena, Sirsniņu diena, Mīlestības svētki vai kā nu kurš tos sauc.
Diena, kurā cilvēki pastiprināti izrāda viens otram simpātijas.
Daži šo dienu gaida visu gadu, daži negaida. Vieni par to priecājas, citi dusmojas vai ignorē. Daži priecājas par mīlestību, kas ir viņiem apkārt, daži skumst pēc mīlestības. Attieksmes ir ļoti dažādas. Un tomēr gaisā virmo mīlestība.
Vikipēdija saka, ka "mīlestība ir vienas no cilvēka augstākajām jūtām. Tas ir īpašs psihofizioloģisks stāvoklis, kas cieši saistīts ar augstāko nervu darbību. Dažas mīlestības izpausmes, kā pieķeršanās un uzticība, ir novērojamas arī augstāk attīstītajiem dzīvniekiem. Pamatojoties uz izpētītajām versijām par mīlestības iedarbību uz cilvēka prātu, atklāts, ka liela daļa no hormoniem, kas iemīloties nokļūst cilvēka smadzenēs, ir pozitīvi iedarbojušies uz cilvēka psihi un palīdz uzlabot domāšanu.
Sengrieķu filozofi izšķīra četrus mīlestības veidus:
Agape (αγάπη) - dievišķā mīlestība, mīlestība pret tuvāko, uzupurēšanās. Sākotnēji jēdziens nozīmēja draudzīgas vakara maltītes.
"Mīlestība nav nedz liela, nedz maza. Tā ir tikai mīlestība. Jūtas nevar izmērīt kā ceļa ilgumu. Ja to tomēr darīsi – nevilšus sāksi salīdzināt ar to, ko kādreiz esi kaut kur redzējis, vai ar to, ko cerēji atrast. Un tad tev vienmēr nāksies klausīties svešos ceļojuma stāstos tā vietā, lai dotos ceļā pašam." Paulu Koelju
Mīlestība spēj darīt brīnumus. ar mīlestību gatavots ēdiens ir garšīgāks. darbs, kas tiek darīts ar mīlestību rit raitāk un nes lielākus augļus.
ir jauki, ka gadā ir viena diena, kurā cilvēki pastiprināti domā par mīlestību un izrāda to.
un tomēr man šķiet, ka mīlēt vienam otru vajadzētu katru dienu. 25 stundas dienā, astoņas dienas nedēļā.
neaizmirstiet mīlēt sevi! tikai tie, kas iemācās mīlēt sevi ir spējīgi saņemt mīlestību no citiem. Un Zenta Mauriņa ir teikusi, ka "reiz saņemta mīlestība ir jādāvina tālāk, citādi tā pārvēršas indē, kas saēd glabātāja trauku."
Video- dziesma. Paraugs tam kā sevi jāmīl.
Mīliet sevi!
Mīliet viens otru!
Vairojiet mīlestību!
Priecīgu atlikušo Valentīna dienas daļu (kas dažiem noteikti ir vai tikai būs priecīgākā visā dienā. :p )!
izdomāju! rakstīšu blogu par visu un par neko. pirmais ieraksts par neko.
mana mamma un es Iecavas parkā, 2010.gada rudens
mamma ar mani nerunā. un ja tā labi padomā, tad viņai pat ir iemesls. esmu aizņēmusi vienīgo mājās esošo interneta kabeli, lai varētu publicēt jaunu ierakstu savā blogā. pieļauju, ka viņa domā, ka šī ir tikai laika nelietderīga izmantošana. un savā ziņā es viņai pat piekrītu.
tā vietā viņa būtu ar interneta palīdzību komunicējusi ar saviem draugiem. es viņai to aizliedzu. viņas dusmas ir pamatotas. taču šo klusēšanu es nevaru izturēt, tāpēc mēģināšu rakstīt ļoti ātri.
es un mana māsa. mēs esot mazliet līdzīgas.
patiesībā man ir ļoti jauka mamma. tikai mazliet vairāk kā reizēm es viņu nemaz nesaprotu. un viņa mani laikam arī.
man ir arī diezgan jauka māsa. viņai ir jauns mājdzīvnieks. tā esot sūdu muša. iesprostota starp galdu un plastmasas trauciņu tā gaidīja savu nāvi, līdz es ieminējos, ka tā ir spīdzināšana. tad māsa izlēma mušu izlaist pastaigāties un tagad mēģina to no jauna noķert. viņai arī esot mušu mazliet žēl, bet tā pati esot vainīga, ka līdusi, kur viņu nesauc.
vispār mana māsa ir ļoti jauka. un viņa ļoti klusi un gandrīz nemanāmi gatavo man un mammai Valentīndienas pārsteigumu. es par to pat gandrīz nemaz neko nenojaušu. pirmo reizi gaidu 14. februāri, lai uzzinātu kas ir pārsteigums, kas mani gaida.
un tagad es izbeigšu savu nenozīmīgo muļķošanos. apsolu, ka nākamais ieraksts nebūs tik bezjēdzīgs, bet nesolu, ka nebūs vēl bezjēdzīgāks.
P.S. ir briesmīgi, kad mājās ir tikai viens interneta kabelis, ja pie tā grib pieslēgties vairāk kā viens cilvēks. laikam būs jāzvana Lattelecom. kādu dienu. kad pulkstenis nerādīs, ka Lattelecom darbalaiks ir jau beidzies.
kas šodien par datumu?
to, ka ir svētdiena zinu pēc baznīcas zvanīšanas no rīta.
pēc pāris dienu gulēšanas gultā beidzot esmu piecēlusies. un aizgājusi ne tikai līdz tualetei, bet pat līdz datoram.
mans dators vispār laikam ir zaudējis savu vērtību. vēl pirms gada viņš tika apmeklēts pirms un pēc tualetes. rītā, vakarā. pirms ēšanas, ēšanas laikā un pēc ēšanas, kad biju slima vai vesela, nomodā vai aizmigusi visur blakus bija dators. tagad viņam tā pat kā visam citam ir nenoteiktu laiku jāgaida, kad mani pirksti būs gatavi viņam pievērties.
biju slima. un vēl jo projām neesmu vesela. apkārt plosās gripa, bet es noliekos gar zemi ar saaukstēšanos. cik ģļēvi.
no kursabiedrenes uzzināju, ka mums mājasdarbs esot veidot blogu. hmmm... forši! un ko viņā rakstīt? jebko?
nu tad tagad nododos domāšanai par ko rakstīt blogu.
dzimšanas diena arī manam jaunākajam jaunajam draugam. viņam paliek trīs mēneši.
P.S. labākais, ko šodien un jebkad esmu lasījusi ir rakstīts Sandras Veinbergas grāmatā "Masmediji":
vai ir kaut kas, kāda lieta, ieradums vai īpašība, kas tevī saglabājusies kopš bērnības? 
man vēl joprojām patīk kinder olas. pirmkārt tāpēc, ka man garšo šokolāde, otrkārt- tajā iekšā ir pārsteigums. iespējams tas ir vienīgais pārsteigums, kurš man patīk, jo tas nekad nav bijis nepatīkams.
par ko strīdējies ar vienaudžiem? kāda bija pirmā diena bērnudārzā? kāda pirmā diena skolā?
Svētā Valentīna diena, Valentīna diena, Sirsniņu diena, Mīlestības svētki vai kā nu kurš tos sauc.
Vikipēdija saka, ka "mīlestība ir vienas no cilvēka augstākajām jūtām. Tas ir īpašs psihofizioloģisks stāvoklis, kas cieši saistīts ar augstāko nervu darbību. Dažas mīlestības izpausmes, kā pieķeršanās un uzticība, ir novērojamas arī augstāk attīstītajiem dzīvniekiem.
Pamatojoties uz izpētītajām versijām par mīlestības iedarbību uz cilvēka prātu, atklāts, ka liela daļa no hormoniem, kas iemīloties nokļūst cilvēka smadzenēs, ir pozitīvi iedarbojušies uz cilvēka psihi un palīdz uzlabot domāšanu.
"Mīlestība nav nedz liela, nedz maza. Tā ir tikai mīlestība. Jūtas nevar izmērīt kā ceļa ilgumu. Ja to tomēr darīsi – nevilšus sāksi salīdzināt ar to, ko kādreiz esi kaut kur redzējis, vai ar to, ko cerēji atrast. Un tad tev vienmēr nāksies klausīties svešos ceļojuma stāstos tā vietā, lai dotos ceļā pašam." Paulu Koelju
