trešdiena, 23. marts

WIkipēdija saka, ka šodien esot senlatviešu lieldienas.
Bet ne par to šoreiz stāsts.

Ir vēl viens iedvesmojošs čalis, kuru gribu visiem parādīt.
vai kādreiz esi teicis, ka nevari? varbūt tiešām kaut ko nevari? jūties bezspēcīgs?
ja viņš var, tad nav cilvēka, kurš nevar!

priecīgu šodienu, citas dienas un atlikušo dzīvi!

otrdiena, 22. marts

pēdējās četras dienas biju bedrē.
nu esmu atkal ārā.
paldies Rozai, paldies Artai. bez viņām nu nekādi..

es ticu tam, ka domai ir liels spēks. un apkārtējā pasaule ir domu rezultāts. tizkai ir rezes, kad vajag, lai kāds pasviež kādu pozitīvu domu un vēl kāds saliek visu pa plauktiņiem, noper, sarāj un liek saņemties.

Arta atsūtīja kārtējo iedvesmojošo video, ar kuru nevaru nedalīties.

es ceru, ka noskatījies līdz galam.

katrā ziņā mani tas iedvesmoja.
šodien ir bijusi laba diena.

ceturtdiena, 17. marts

visu cieņu tiem šoferiem, kuri savu automašīnu logos iekar WUNDERBAUMu ar pusnolaistu celefāna apvalku, bet es viņus nesaprotu.



vai tiešām, ja šī eglīte netiek izģērbta līdz galam, tas kaut ko maina? paildzina tās mūžu? par cik?
nezinu vai tas ir to vērts. skats ir diezgan neestētisks.

var jau būt, ka galējas ekonomijas gadījumā šāds izmisīgs solis ir pieļaujams. tomēr, ja tā darītu es, tad paslēptu šo brīnumkoku kaut kur, kur tas nebūtu uzkrītoši redzams visiem pasažieriem un arī man prettī braucošajiem cilvēkiem.

karināt automašīnas logā puskailu eglīti ir tāpat kā mīlēties ar pusapģērbtu meiteni ( neesmu mēģinājusi, bet man rodas tāda asociācija). no sērijas "krūtis apskatīsim un aptaustīsim pēc tam". nu kāpēc gan neizmantot pilnu servisu uzreiz!?

naudas taupīšanas nolūkos var arī nelikt nekādus smaržinātājus mašīnā. izskatīsies labāk.
bet, ja tomēr nu TĀ smird, tad var nopirkt lēto, izpūšamo atsvaidzinātāju un turēt zem sēdekļa. pie reizes tas var arī darboties kā līdzeklis ko iepūst sejā uzmācīgiem policistiem, ielenēm vai garāmgājējiem.


ja vaina ir tajā, ka smaržo pārāk stipri, tad esmu dzirdējusi par alternatīviem gaisa atsvaidzinātājiem, kuru smaržas līmeni var regulēt.

vienvārdsakot, nu lūdzu, noraujiet tos celefānus un izmetiet atkritumos, kur tiem vajadzētu būt.
vai arī turpiniet braukāt ar pusizģērbtiem WUNDERBAUMiem un es turpināšu nesaprast.

otrdiena, 15. marts

jau sen zināms, ka otrdienas nav manas laimīgās dienas.
bez iemesla. tā vienkārši notiek.

pēdējā laikā, jo īpaši šodien, ir spēcīga vēlme pēc vientulības.
ar aptuveni divām brīvām, vientulīgām dienām man pilnīgi pietiktu.

pirmās dienas pirmo daļu pavadītu klusumā guļot.
otrajā dienas pusē skaļi klausītos mūziku, dejotu pie spoguļa, lēkātu un iespējams pat sakārtotu dzīvokli.
vakarā ietu vannā, bet pirms gulētiešanas, ēdot saldējumu, skatītos kādu jēlu amerikāņu filmu un raudātu tai līdzi.

otrajā dienā... es baudītu vientulību. klausītos relaksējošu mūziku un lasītu grāmatu.

un, un, un... un ko tik es nedarītu...




un es ļoti, ļoti, ļoti, ļoti gribu vasaru. lai pazūd ledus un sniegs, un dubļi.

visvairāk par visu es tomēr gribu klusumu!
apklustiet, lūdzu, Jūs no blakus istabas! man ir apnicis.

piektdiena, 11. marts

šodien ir vairākas ziņas. bet divas īpaši izteiktas. viena laba un otra slikta.

sāksim ar labo.
nomainīju sava bloga dizainu. sanāca gandrīz tā kā gribēju. līdz galam vel neesmu pabeigusi, bet gan jau...

sliktā ziņa.
kas man lika mainīt sava bloga dizainu?
tas izsauca to, ka pazuda "ieteikt draugiem" poga. to gan varēju vienkārši atgūt.
arī google analytics vairs neskaita manus unikālos apmeklējumus, tas nozīmē to, ka viņš ir no jauna jāaktivizē, kas nozīmē, ka skaitīšana sāksies no nulles, kas nozīmē to, ka mana līdzšinējā unikālo apmeklētāju vākšana ir kaķim zem astes. šis notikums nopietni apdraud manu gala vērtējumu priekšmetā multimediji.

šovakar uz bēdām dzeršu alu. vai rakšu alu. prasās alu.

pirmdiena, 7. marts

istabā ienāk māsa ar paziņojumu "ja līdz piektdienai tu nesavāksies, tavs suns būs jāatdod".
tas domāts tā, ka man līdz piektdienai jāiemāca trīs mēnešus vecu kucēnu nečurāt istabā.

šī doma ir absurda vairākos variantos.

pirmkārt. ir nereāli nedēļas laikā iemācīt tik mazu kucēnu, kurš iepriekš bija pieradis likt čupiņas un taisīt peļķītes, kur pagadās, čurāt tikai ārā un prasīties uz tualeti, jo
pirmkāt, viņš ir pārāk mazs,
otrkārt, pārāk īss laika posms,
treškārt, pa dienas vidu neviena, kas varētu viņu izvest laukā, nav mājās.
bet ja nu tomēr ir kāds, kurš domā, ka tas ir reāli, dodiet man ziņu kopā ar visu pamācību pa soļiem kā to izdarīt.

otrkārt. tas, ka to paziņo viņa. mana māsa. kura ir vienpadsmit gadus jaunāka. kādā sakarā? mamma tā esot teikusi. tikai mamma pirms tam vairākas stundas bija mājās un par to neteica ne vārda. kurš te tagad ir mamma?

treškārt. tās čupas un peļķes jau nav nemaz tik lielas un nav grūti savācamas.

ceturtkārt. iet un atdot? tā vienkārši? es tā nevaru. bet ja ir kāds uz to spējīgs, tad tik uz priekšu. ejiet, ņemiet, atdodiet kādam. un es atadīšu, ko no tā cilvēka paņemt un kādam atdot...

piektkārt. mēs taču kopā sarunājām uzņemties atbildību. es zināju, ka būs nepieciešams laiks un pacietība. kāds cits laikam nav īsti apsvēris visus plusus un mīnusus.

skumji, ka arī mana ģimene taisās kļūt par vienu no ģimenēm, kas neapdomāti paņēmuši dzīvnieku domās, kur un kā to aizgrūst prom.
turam ķepas.

ceturtdiena, 3. marts

Pagājušajā nedēļā man bija tas gods izmēģināt vienu no Sony Ericsson ar, kuru viņi tik ļoti lepojas- X10 mini pro telefonu.

Aptuveni piecus gadus jau fanoju par Sony Ericsson. Patīk firmas zīme un es viņiem uzticos. Patīk arī šis telefons, bet tam ir dažas nepilnības.
Ražotāji šoreiz tik ļoti aizrāvušies ar iespējām, ko telefonā piedāvā internets, ka aizmirsuši par kameru un mūzikas atskaņotāju. Kamera ir diezgan vājas kvalitātes, bez jebkādām papildu funkcijām. Mūzikas atskaņotājā esot iespējams ievietot arī vairākus mūzikas sarakstus, bet tas esot sarežģīti un man neizdevās. Diezgan kaitinoši klausīties VISAS dziesmas, kas ielādētas telefonā un tajā jūklī vēl mēģināt atrast kādu konkrētu dziesmu.

Kopumā man telefons patika. Kad "piešaujas", tad tas pat liekas ērts. Izmērs ir labs- telefons labi ieguļ kabatā. Man patīk arī šī telefona askētiskais dizains un izbīdāmā tastatūra. Patīkami rakstot īsziņu katru pogu spiest tikai vienreiz.

Bija žēl, ka nearu šo elefonu paturēt. Bet varbūt kādreiz...