27.06.11

svētdiena, 26. jūnijs

nez kāpēc no rīta domāju, ka ir pirmdiena. es arī visu atlikušo dienu būtu domājusi, ka ir pirmdiena, tomēr baznīcas zvani atgrieza mani realitātē. es vēl paspēju padomāt, ka tūristi atkal muļķojas baznīcas tornī, bet, kad zvanīšana nerimās nesapratu kāpēc pirmdienā jāzvana baznīca.. un galu galā, nepagāja ne pusstunda līdz man pieleca.

25.06.11

sestdiena, 25. jūnijs

vai jau iestājusies vasaras rutīna?
pamostos -> izvedu suni pastaigāties -> noskatos filmu -> rakstu blogā -> izvedu suni -> meklēju filmas, ko skatīties -> izvedu suni -> skatos filmu -> eju gulēt

piektdiena, 24. jūnijs

veiksmīgi nolīgots. citādāk kā citus gadus, tomēr ļoti patīkami.

visu dienu vārtos pa gultu un nevaru saņemties piecelties. tomēr esmu saņēmusies sagādāt sev kaudzīti filmu, ko skatīties. vienu nu pat noskatījos.

Never Let Me Go (2010) filma par ...



 bērniem, kuri nolemti drausmīgam liktenim.

pasmaga. skumja. bet patiesībā līdz galam mani ierāva sevī tikai pēdējās 15 minūtēs.

"You have to know who you are, and what you are."

23.06.11

ceturtdiena, 23. jūnijs

šodien būšot līgo vakars. tas taču nenozīmē, ka obligāti jāskatās kādas no vecajām latviešu filmām jau kuro reizi pēc kārtas!?
es saku, ka nē, tāpēc skatos franču filmu "Le hérisson". Angliski tās nsaukums ir "The Hedgehog", kas latviski tulkojas kā "Ezis". Filmu ieteica noskatīties mana pasniedzēja Sandra Veinberga.

filma par meitenīti, kura uzskata, ka cilvēki dzīvo akvārijā. viņa nolemj izdarīt pašnāvību savā divpadsmitajā dzimšanas dienā, bet līdz tam atlikušajās 165 dienās viņa veidos filmu par to cik dzīve ir absurda.


sākums aizraujošs un intriģējošs, tomēr līdz beigām galveno lomu stāstā ieņem apkopējas un japāņa attiecības.
Paloma tā arī nenomirst. un viņas filma arī netiek pabeigta.

"The fishbowl isn't for me."
"Planning to die doesn't mean I let myself go like a rooten vegitable. What matters isn't the fact of dying or when you die. It's wath you're doing in that precise moment."
"If things has no meaning, the mind must deal with that."
"Spend your life like fish in a bowl and end up in a body bag."
"All happy families are alike."
"But each unhappy family is unique."
"We're all hedgehogs in life."
"Some people jump to their deaths. I find that ridiculous. I would hate to suffer. After all, you whant to die to end suffering."
"Only psychoanalysis rivals religion for love of suffering."
"So that's it. Everything stops all of a sudden. Is that what dying is? You no longer see those you love, you no loger see those who love you. If that's what dying is, it really is as tragic as people say." 
 es tomēr sapratu kādēļ tā, jo filma ir par ezi, nevis pašnāvnieci. un tomēr, man būtu gribējies, lai Paloma mirst. vai vismaz mēģina pa īstam nomirt. nu tā stereotipiski man gribējās...

es tomēr mainīšu savu viedokli vēlreiz un teikšu, ka filma bija par draudzību. par to kā tik atšķirīgi cilvēki tomēr ir tik līdzīgi.

un šobrīd dzirdu kā mani kaimiņi pielietojot rupjus izteicienus mēģina viens otru pazemot. neglīti.
ja nevar sadzīvot, tad nevajag dzīvot. 

22.06.11

trešdiena, 22. jūnijs (2)

vēl viena filma šodien noskatīta. Filmas About A Boy rakstnieka sarakstītais darbs An Education .



stāsts par teicamnieci, kura satiek vecāku vīrieti un iemīlas. viņa nonāk situācijā kurā jāizvēlas- izglītība vai uzdzīve.
morāle- klausi vecākus, jo lai arī cik ilgi spītētos pretī, beigās nāksies darīt to, ko viņi ir vēlējušies.

filma kārtējo reizi apliecina, ka nav iespējamas ilglaicīgas attiecības starp cilvēkiem, kuriem ir milzīga vecumu atšķirība.
(nu var būt arī ir iespējamas. kaut kur. kaut kad. bet es tādām neticu.)

"If you never do anything, you never become anyone."
"So, what you're telling me is to be bored, and then bored, and finally bored again, but this time for the rest of my life?"
 "The life I want, there is no shortcut"
Neviens nav pilnīgi uzticams un paļauties var tikai uz sevi.
Iesaku!

trešdiena, 22. jūnijs

kas var būt labāks par ielīšanu siltā, tīrā gultiņā pēc karstas vannas un labas filmas noskatīšanos!?


pēc kazins01 raksta izlasīšanas nolēmu noskatīties filmu Cashback .




sākumā filma mazliet atgādināja Antikristu . palēninājuma un klasiskās mūzikas dēļ.


man ļoti patīk Cashback montāžas stils. tik plūstošs, tik, tik.... nu tieši tā kā man patīk.
filmai viscaur vijās drūma noskaņa. it kā laiks tiek apstādināts, lai dotu vietu pārdomām.


Citāti:
* What is love, anyway?


* the more you look at the clock, the slower the time goes.


* You can speed it up. You can slow it down. You can even freeze a moment, but you can't rewind time. You can't undo what is done.


* She caught the wrong second of a two-second story. 


* The bad news is that time flies. The good news... is that you're the pilot. 


* Love is there if you want it to be. You just have to see that it's wrapped in beauty and hidden away in between the seconds of your life. If you don't stop for a minute, you might miss it.


laba filma. puišiem varētu patikt skaisto bilžu dēļ, meitenēm- stāsts. 
paspēju pasmieties un apraudāties.


un šonakt es negulēšu. es domāšu. līdz aizmigšu.

20.06.11

pirmdiena, 20. jūnijs

principu diena.
rīkojos pretēji saviem principiem lūdzot, lai principiālis rīkojas pret saviem principiem. man šķiet, ka es to nedaru naudas dēļ. es ceru, ka šādi būšu izdarījusi vienu labu darbiņu citu labā.
naivi? nu tāda es esmu!

Laiks dziesmiņai!
un turpinam ierakstu blogā...

pirmo reizi mūžā zvanīju sekretārei, lai sarunātu tikšanos ar viņas priekšnieku. sajūta, ka satikšu ĻOOOOTI svarīgu cilvēku.
man gan nepatīk sekretāres. es gribētu būt svarīga, kad izaugšu liela. tomēr es savā svarīgumā gribētu varēt tikt galā ar visu pati.

nav labi iesākt nedēļu ar aliņu rokās. nav labi dzert aliņu dienas vidū. šodien pārkāpšu arī šos savus principus.

Man likās, ka laimīgs ir tas, kurš neklausās citos.
Jānis man oponēja un teica, ka "laimīgs ir tas, kas ir laimīgs".

Lai notiek! šo dienu dzīvošu principā bez principiem.

12.06.11

svētdiena, 12. jūnijs

Rīgā atkal filmēšana. atkal projektam "My Way". es atkal palīdzēju.
Alberta ielā tika filmēta Berlīne. Smilšu ielā Londona. kas tik vienā Rīgā nav atrodams!?
šodien pēdējā šī projekta filmēšanas diena.

nodarbojos ar cilvēku nelaišanu filmēšanas laukumā. daži klausīja uzreiz. daži pierunāja viņus palaist. daži nesaprata, ko no viņiem gribu. daži mazliet sapukojās. daži bija sajūsmā. kā nu kurais. šodien satiku un runāju ar TIK daudziem dažādiem cilvēkiem un sapratu, ka man patīk.
runāju latviski, angliski un pat mēģināju runāt krieviski, tikai domās man sanāk labāk un mazāk mežģās mēle.

nolēmu, ka lai kur es ietu, lai kur piedalītos no tā kaut kas ir jāmācās. šodien guvu vairākas atziņas.

* jo mazāks cilvēks, jo lielāks viņš mēģina izskatīties.
* izturies pret citiem tā, kā gribi, lai izturas pret tevi.
* neaizmirsti pateikt paldies.
* neklausies stulbeņos, ja viņi runā muļķības.
* dari, ko mīli un mīli, ko dari!

mazliet skumja sajūta. un ļoti žēl, ka netieku uz noslēguma ballīti.
liels prieks, ka varēju būt noderīga. patīkami palīdzēt! Aiciniet vēl! :)

10.06.11

piektdiena, 10. jūnijs

sanāca piedalīties vēl vienā projektā.

šoreiz krievu seriālā "Apgabala drāmas teātris" biju masu skatu dalībniece.
seriāls būšot četrās sērijās un darbība risinās ap četrdesmitajiem gadiem, kad tuvojas Staļina septiņdesmitā dzimšanas diena.

atkal bija interesanti. paskatījos kā filmē Krievi. daudz no Korejiešiem tas neatšķīrās, tomēr šis tas atšķīrās gan- baroja švakāk, bāze arī tāda necilāka un masu skatu dalībnieku mazāk. laikam budžeta dēļ tas viss tā. cilvēkus tur arī pamatīgi nomoka. darba diena no astoņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. korejieši spīdzināja tikai līdz desmitiem.
sapratu, ka būt par runneri ir interesantāk, jo tad ir ko darīt arī tad, kad netiek filmēts. masu skatu dalībniekiem tāda nīkšana un gaidīšana visu dienu vien sanāk.

pārsteigums bija tas, ka man pat samaksāja, kaut arī biju pieteikusies kā brīvprātīgais bez maksas palīdzēt. alga gan tāda niecīga un esot tā kā atlīdzība par to, ka ļauju kadrus, kuros esmu redzama, izmantot filmā. nopelnīju veselu latu! laikam mans pirmais oficiāli nopelnītais lats. ar to pat ceļam nepietiek un es vienalga ļoti priecājos un esmu pateicīga.

nu ir "āķis lūpā" un gribas palīdzēt tapt vēl kādam projektam. tāds patīkams nogurums un sajūta, ka esmu bijusi kaut kam derīga un tajā pašā laikā guvusi jaunu pieredzi.