es saku, ka nē, tāpēc skatos franču filmu "Le hérisson". Angliski tās nsaukums ir "The Hedgehog", kas latviski tulkojas kā "Ezis". Filmu ieteica noskatīties mana pasniedzēja Sandra Veinberga.
filma par meitenīti, kura uzskata, ka cilvēki dzīvo akvārijā. viņa nolemj izdarīt pašnāvību savā divpadsmitajā dzimšanas dienā, bet līdz tam atlikušajās 165 dienās viņa veidos filmu par to cik dzīve ir absurda.
sākums aizraujošs un intriģējošs, tomēr līdz beigām galveno lomu stāstā ieņem apkopējas un japāņa attiecības.
Paloma tā arī nenomirst. un viņas filma arī netiek pabeigta.
"The fishbowl isn't for me."
"Planning to die doesn't mean I let myself go like a rooten vegitable. What matters isn't the fact of dying or when you die. It's wath you're doing in that precise moment."
"If things has no meaning, the mind must deal with that."
"Spend your life like fish in a bowl and end up in a body bag."
"All happy families are alike."
"But each unhappy family is unique."
"We're all hedgehogs in life."
"Some people jump to their deaths. I find that ridiculous. I would hate to suffer. After all, you whant to die to end suffering."
"Only psychoanalysis rivals religion for love of suffering."
"So that's it. Everything stops all of a sudden. Is that what dying is? You no longer see those you love, you no loger see those who love you. If that's what dying is, it really is as tragic as people say."es tomēr sapratu kādēļ tā, jo filma ir par ezi, nevis pašnāvnieci. un tomēr, man būtu gribējies, lai Paloma mirst. vai vismaz mēģina pa īstam nomirt. nu tā stereotipiski man gribējās...
es tomēr mainīšu savu viedokli vēlreiz un teikšu, ka filma bija par draudzību. par to kā tik atšķirīgi cilvēki tomēr ir tik līdzīgi.
un šobrīd dzirdu kā mani kaimiņi pielietojot rupjus izteicienus mēģina viens otru pazemot. neglīti.
ja nevar sadzīvot, tad nevajag dzīvot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru