pamostos -> izvedu suni pastaigāties -> noskatos filmu -> rakstu blogā -> izvedu suni -> meklēju filmas, ko skatīties -> izvedu suni -> skatos filmu -> eju gulēt
parasti es izvairos skatīties zinātniskās fantastikas filmas, trillerus vai asa sižeta filmas. īpaši reti es skatos šausmu filmas. man nepatīk baidīties. un arī par vardarbību un briesmoņiem neesmu sajūsmā.
par spīti visam noskatījos I Am Number Four (2011) . uzķēros uz skaistā galvenā varoņa Alex Pettyfer , kurš spēlē filmā, kuru ļoti, ļoti gribu redzēt- Beastly (2011) . to arī drīzumā noskatīšos, bet pagaidām par I Am Number Four.
nezinu vai kļūstu galīgi nejūtīga vai arī šī filma nav pietiekami spēcīga, bet tā neaizrāva. sabijos sākumā un mazliet vidū. tomēr visumā biju diezgan distancēta. iespējams, ka tā ir mana, nevis filmas vaina.
sižets diezgan vienkāršs. nekā samudžināta, nekā, kur sapīties. ir puisi, kuru medī, tāpēc viņam nākas pārcelties no vienas vietas uz otru. viņš iemīlas. negrib braukt prom. izkaujas ar saviem ienaidniekiem. uzvar viņus. bet viņam tāpat nākas aizbraukt un atstāt savu mīlestību.
prasās turpinājumu. vismaz vēl otro daļu. mazliet interesē kas notiks tālāk.
mūzika bija laba. fināla dziesmā iemīlējos.
"place is only as good as the people you know in it"
"Redbull is for pussies"
par vēl vienu filmu, ko skatījos pēc kazins01 raksta izlasīšanas. ->
Ko tu darītu, ja uzzinātu, ka tava labākā drauga sieva krāpj tavu draugu?
tā, kā filmas The Dilemma (2011) galvenais varonis, es noteikti nerīkotos!
es pilnīgi noteikti ilgi nespētu klusēt. es negaidītu pareizo brīdi. es nerunātu ar viņa krāpjošo sievu. es taisnā ceļā dotos pie sava drauga, lai to pateiktu. (nu labi, iespējams
tā vietā jau var arī staigāt apkārt, spiegot, runāt un domāt, nevienam neko nesakot. un galu beigās attapties, ka esi sačakarējis attiecības ar sava drauga sievu, savu draugu, savu līgavu un visiem citiem, ko pazīsti. tur klāt guvis pamatīgus miesas bojājumus un sabojājis arī savu auto.
tā jau ir katra paša izvēle. jo galu galā, tas taču ir labākais draugs un piedos tā pat. un otrais variants pat izklausās interesantāk.
šīs komēdijas laikā, es nesmējos. es pārdzīvoju līdzi galvenajam varonim.
atbalstu stāsta galveno domu par godīgumu. nekas nav vērtīgāks par to. tik žēl, ka šajā pasaulē ir tik maz ietu, kas notiktu pilnīgi godīgi...
sanāca varen garš ieraksts. ceru, ka kaut ko jēdzīgu arī varēji izlasīt!\
uz tikšanos. nākamā filma jau gaida. bet varbūt pietiek skatīties filmas un jāpalasa grāmatas? nē, man ir pārāk maz pacietības, lai lasītu. bet varbūt tomēr... "Skārda bungas" jau sen stāv puslasītas..
bet iespējams jāuzfilmē pašai kaut kas...
bet varbūt padarīt kaut ko diametrāli pretēju? piemēram, pāršūt skapī esošās drēbes? vai nogriezt sev matus? pārkrāsot skapīti? attīstīt bildes? varbūt vienkārši iet strādāt siltumnīcās?
hmm.. ir sestdiena. un esmu pelnījusi atpūtu (vismaz man tā šķiet). tad pagaidām varu mierīgi palikt pie sava pašreizējā dienas kārtības modeļa.
tomēr es vēl padomāšu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru