trešdiena, 7. decembris

pēc lielas pauzes atkal jauns ieraksts.

saderam, ka Tu nezināji, kādas izskatās top 6 pasaules dārgākās fotogrāfijas?!

6. dārgākā fotogrāfija pasaulē.
Tobolsk Kremlin
Autors- Dmitry Medvedev. uzņemta 2009. gadā,
pārdota 2010. gada janvārī par $1,750,000

5. dārgākā fotogrāfija.
Billy the Kid,
uzņmta 1879.–80. gadā, autors nezināms.
nopirkta 2011. gada jūnijā par $2,300,000

4. pasaules dārgākā fotogrāfija.
The Pond-Moonlight.
 uzņemta 1904. gadā, autors- Edward Steichen,
 nopirkta  2006. gada februārī par $2,928,000 

3. vietu ieņem
99 Cent II Diptychon
autors- Andreas Gursky, fotografēta 2001. gadā,
nopirkta 2007. gada februārī par $3,346,456

2. vietā fotogrāfes Cindy Sherman 1981. gadā uzņemtā fotogrāfija
Untitled #96,
nopirkta 2011.gada maijā par $3,890,500

NR. 1. Līdz šim par vislielāko naudas summu nopirktā fotogrāfija ir
fotogrāfa Andreas Gursky  1999. gada foto uzņēmums
 Rhein II,
kuru šī gada 8. novembrī savā īpašumā kāds iegādājās par $4, 338, 500

Un kur slēpjas cenas noslēpums? manuprāt tā ir tīrā veiksme- pareizā brīdī nospiesta poga, pareizā galerijā nonākusi bilde. turklāt, iespējams, ka pats autors neko daudz par savu darbu nav saņēmis. visu lielo bagātību saņem starpnieks.

Ieraugot šī brīža dārgāko fotogrāfiju man aizrāvās elpa. man liekas tiešām skaisti. nu nez vai TIK skaisti (naudas izteiksmē), taču skaisti ir. un ļoti nomierinoši.

Novēlu arī Tev noķert miljonus vērtu kadru! ;)

sestdiena, 5. novembris

Piektdienas vakars:

Piektdienas nakts/ sestdienas rīts:

Svētdiena:

Nē, tas nav par mani. Es Piektdienās sēžu mājās. Tā pat kā sestdienās un svētdienās. Un man gandrīz nemaz, nekad nav garlaicīgi, tāpēc es sēžu un izdomāju notikumus.

sestdiena, 29. oktobris

[BubiS] sen neko nav rakstījis.
ne jau tāpēc, ka man apkārt nekas nenotiek, bet gan tāpēc, ka nav laika klačoties. esmu tomēr atradusi laiciņu vienam mazam ierakstiņam.

Iecavnieki saka, ka viņiem tualete pie futbola laukuma nav vajadzīga.
(spied uz pogas "lasīt tālāk")

svētdiena, 9. oktobris

sakārojās sevi atkal palutināt ar kaut ko garšīgu. un tā kā šodien vajadzētu pievērsties skolas lietām, tad esmu gatava darīt jebko, lai tik nebūtu jāmācās.

gatavoju braunijus, brūnīšus, brownies, lai nu kā kurš tos sauktu, tie ir mazi kakao klucīši, kas var būt veidoti arī citā formā. brūnišu pagatavošanā ir pieļaujamas dažādas variācijas. tie var būt ar riekstiem, šokolādes gabaliņiem, putukrējumu vai glazūru. brūnīši, kuri tiek pagatavoti neliekot klāt kakao, bet liekot brūno cukuru, tiek saukti par blonajiem.
braunijus parasti ēd turot rokās un pasniedz kopā ar pienu vai kafiju (visticamāk rūgtu). izskaidrojums pavisam vienkārš- pie tiem nav iespējams dzert nekādus saldos dzērienus, jo paši brauniji ir ĀRKĀRTĪGI saldi!
pirmie brauniji tika gatavoti ar aprikožu glazūru un tie saturēja valriekstus. šī recepte radās Čikāgā, Palmer House hotelī, un tur brauniji joprojām tiek gatavoti pēc oriģinālās receptes.

ceturtdiena, 6. oktobris

Stīva Džobsa (1955-2011) piemiņai
vairs nav nekāds jaunums, ka pasauli satricinājusi ziņa par, Apple tēva, Stīva Džobsa nāvi. tāpēc šo mazo ierakstiņu veltu viņam.

es nezinu kāpēc nebiju uzgājusi viņa iedvesmojošo runu Stanfordas Universitātē ātrāk, bet es zinu, ka pilnīgi noteikti es to noklausīšos vēl pāris reižu. noklausies arī Tu!

es ceru, Tu noklausījies līdz galam!
klusuma brīdis.

sestdiena, 1. oktobris

viss sākās ar to, ka gāju gulēt. un pirms gulēt iešanas man šad un tad uznāk domājamais, kad es mēģinu izdomāt ko un kā varētu kādreiz izdarīt. lielākā daļa no domām par neko vairāk kā domām nekļūst, bet dažās realizējas.
tā nu es kārtējo vakaru domāju, domāju un izdomāju, ka gribu blondus matus. piecēlos, ieslēdzu gaismu un skatījos spogulī. nevarēju saprast vai man piestāvēs, vai nepiestāvēs.. pēc kā tas varētu izskatīties un vai es to tiešām gribu. un es nogriezu īsus blondus matus, jo tikai gribēju zināt kā tas izskatīsies.

piektdiena, 23. septembris

sakārojās torti. izcept torti ir jautrāk, nekā nopirkt veikalā. un arī lētāk.

šoreiz Black Forest cake, kuras nosaukumu biju apņēmusies netulkot, bet savu apņemšanos esmu lauzusi un saukšu to par Melnā meža kūku.

sāku ar vajadzīgo sastāvdaļu atrašanu mājās un veikalā. ar kaimiņiem neesmu tik draudzīgās attiecībās, lai ietu kaut ko aizņemties, bet arī tas ir labs variants, ja nu pietrūkst, piemēram, viena ola.
Tātad, ja Tu mēģināsi cept šādu torti Tev vajadzēs:

ceturtdiena, 22. septembris

mazam prieciņam vajag tikai nedaudz naudas. vai arī satikt draugu. vai arī nedaudz naudas, lai satiktu draugu.

man īsts draugs ir tas, kuram es varu piezvanīt, pateikt, ka būšu aptuveni pēc pusstundas ciemos un viņš atbildēs "es nomizošu kartupeļus. un man ir paprika."
tāds neizsakāms prieks.

un man ir sajūta, ka šodien ir pirmdiena.

trešdiena, 21. septembris

ievadam..
21. septembris šogad ir 264 gada diena. līdz gada beigām atlikusi vairs tikai simt un viena diena.
saule šodien esot uzlekusi 7:05 , bet norietēs 19:27.
vārda dienas svin Matīss, Modris, Mariss.
šajā dienā dzimuši:
*Sīvens Kings (Stephen Edwin King, 1947.), amerikāņu rakstnieks,
* Jeļena Prokopčuka (1976.), Latvijas garo distanču skrējēja,
* Kristiana Seratosa (Christian Serratos, 1990.), amerikāņu aktrise, kas Krēslas sāgā tēlo Angela Weber,
*Jason Derülo (Jason Joel Desrouleaux, 1989.), amerikāņu dziedātājs, aktieris un dejotājs.
Jubilāru sumināšanai Jason Derulo dziesma "It Girl", kas ir viņa otrais singls no viņa otrā studijas albuma.

sestdiena, 17. septembris

vēlēšanu un nakts vai arī vēlēšanu nakts iespaidā nolēmu izveidot ierakstu blogā.
daļēji pie vainas arī tas, ka šodien ir totāls uzklausītāju trūkums un vienkārši gribas tukši pamuldēt.

sākšu ar to, ka pamodos ar gandrīz nekādu nojausmu par ko balsot. klāt vēlēšanu diena, kad cilvēki ar savu vēlēšanos iet uz vēlēšanu iecirkni un vēlās.

trešdiena, 31. augusts

31. augusts ir 243. gada diena, pēdējā vasaras mēneša pēdējā diena. līdz gada beigām atlikušas vairs tikai 122 dienas. izrādās, ka šodiena ir arī princeses Diānas nāves gada diena.

rudens vēl oficiāli nav sācies, bet vasara maziem solīšiem jau aizsteigusies. dārzos tiek vākta raža, bērni kravā skolas somas un nosarkušas lapas krīt no kokiem.
mazliet skumji. un jau tagad ar nepacietību gaidu nākamo vasaru.

gremdējos atmiņās, graužot saulespuķu sēklas.

Daži vasaras notikumi random secībā:

Saēdos ķiršus.

pirmdiena, 15. augusts

pirms mazliet vairāk kā nedēļas (06.08.2011.) mana draudzene tika izdota pie vīra. svinības mazliet ieilga, tāpēc ieraksts par to top tikai šodien.

kāzu viesiem ir divas top problēmas. pirmā, kas manā gadījumā nebija liela problēma, ir KO VILKT!? otrā- KO DĀVINĀT!?

piektdiena, 12. augusts

mani pārsteidz Latvijas darba tirgū esošā situācija, kad cilvēkiem trūkst darba vietu, bet atrast labu profesionāli ir gandrīz neiespējami.

viss sākās ar to, ka manas māsas kaķis Sniedziņš, hormonu vadīts, sarīkoja mājās traci. šņācot un vēzējoties ar ķepām skrēja virsū manai māsai. viņš bija šādi uzvedies arī pirms tam. es nenobijos un devos kaķi sagūstīt, tomēr šoreiz bija citādāk. Sniedziņš arī pret mani vēzēja savas baltās ķepas. es metos bēgt un slēpos savā gultā zem segas. bet sniedziņš mierā nelikās un klupa virsū pēdējam uz grīdas esošajam drosminiekam- sunim. ar šo izgājienu kaķis mani sadusmoja ne pa jokam. viņš tika sagūstīts un iespundēts vannas istabā, lai apdomā savu rīcību un neapdraud cilvēku drošību, līdz brīdim, kad ieradīsies mamma un palīdzēt izlemt ko ar tādu zvēru darīt.

ceturtdiena, 28. jūlijs

tie jau sen ir veci jaunumi, ka pagājušajā nedēļas nogalē (22. un 23. jūlijā) norisinājās festivāls Summer Sound Liepāja 2011. es arī tur biju un, lai gan mazliet novēloti, tomēr pastāstīšu savus iespaidus.

ceturtdiena, 7. jūlijs

izrādās, ka ir mūdži, kas ar trīs gadu starpību izdevuši divas filmas ar vienādu nosaukumu. un es, mūdzis, nepaskatījos uz gadiem un tā vietā lai noskatītos Shelter (2007), noskatījos Shelter (2010). vēlāk tomēr noskatījos arī Shelter (2007).

Filmas viena otrai nemaz nav līdzīgas. 2007. gada filma romantiska drāma, bet 2010 gada filma ir mistisks trilleris (jā, jā, filma kādas es parasti neskatos).

trešdiena, 6. jūlijs

es redzēju virtuvi, kuru kauns rādīt citiem.
un tomēr es mazliet parādīšu.

notika ierašanās. ne gluži šādi, bet līdzīgi.

ierašanās

pasākuma dalībnieki bija entuziasma pilni savest bomžatņiku vismaz tādā kārtībā, lai tas vairs neizskatītos pēc bomžatņika.

pasākuma dalībnieki. BubiS, Kāmis, Siba, Peka

ceturtdiena, 30. jūnijs

Par tarakānu

reiz dzīvoja tarakāni. viņi bija varen laimīgi tarakāni.

viņi bija vislaimīgākie tarakāni pasaulē līdz brīdim, kad viņu dzīvoklī iemitinājās cilvēki.
cilvēki tarakānus gribēja izlikt no dzīvokļa.
tarakāni aizgāja. un ik pa laikam, neko ļaunu nedomādami, nāca ciemos. parunāt par to kas jauns. kā iet.
cilvēki šo viņu laipno žestu nesaprata un turpināja tarakānus indēt.

ko darīt ar tarakāniem no reliģiskā viedokļa, kad nav ļauts atņemt dzīvību, ja neesi to devis?

svētdiena, 26. jūnijs

nez kāpēc no rīta domāju, ka ir pirmdiena. es arī visu atlikušo dienu būtu domājusi, ka ir pirmdiena, tomēr baznīcas zvani atgrieza mani realitātē. es vēl paspēju padomāt, ka tūristi atkal muļķojas baznīcas tornī, bet, kad zvanīšana nerimās nesapratu kāpēc pirmdienā jāzvana baznīca.. un galu galā, nepagāja ne pusstunda līdz man pieleca.

sestdiena, 25. jūnijs

vai jau iestājusies vasaras rutīna?
pamostos -> izvedu suni pastaigāties -> noskatos filmu -> rakstu blogā -> izvedu suni -> meklēju filmas, ko skatīties -> izvedu suni -> skatos filmu -> eju gulēt

piektdiena, 24. jūnijs

veiksmīgi nolīgots. citādāk kā citus gadus, tomēr ļoti patīkami.

visu dienu vārtos pa gultu un nevaru saņemties piecelties. tomēr esmu saņēmusies sagādāt sev kaudzīti filmu, ko skatīties. vienu nu pat noskatījos.

Never Let Me Go (2010) filma par ...

 bērniem, kuri nolemti drausmīgam liktenim.

pasmaga. skumja. bet patiesībā līdz galam mani ierāva sevī tikai pēdējās 15 minūtēs.

"You have to know who you are, and what you are."

ceturtdiena, 23. jūnijs

šodien būšot līgo vakars. tas taču nenozīmē, ka obligāti jāskatās kādas no vecajām latviešu filmām jau kuro reizi pēc kārtas!?
es saku, ka nē, tāpēc skatos franču filmu "Le hérisson". Angliski tās nsaukums ir "The Hedgehog", kas latviski tulkojas kā "Ezis". Filmu ieteica noskatīties mana pasniedzēja Sandra Veinberga.

filma par meitenīti, kura uzskata, ka cilvēki dzīvo akvārijā. viņa nolemj izdarīt pašnāvību savā divpadsmitajā dzimšanas dienā, bet līdz tam atlikušajās 165 dienās viņa veidos filmu par to cik dzīve ir absurda.

sākums aizraujošs un intriģējošs, tomēr līdz beigām galveno lomu stāstā ieņem apkopējas un japāņa attiecības.
Paloma tā arī nenomirst. un viņas filma arī netiek pabeigta.

"The fishbowl isn't for me."

"Planning to die doesn't mean I let myself go like a rooten vegitable. What matters isn't the fact of dying or when you die. It's wath you're doing in that precise moment."

"If things has no meaning, the mind must deal with that."

"Spend your life like fish in a bowl and end up in a body bag."

"All happy families are alike."

"But each unhappy family is unique."

"We're all hedgehogs in life."

"Some people jump to their deaths. I find that ridiculous. I would hate to suffer. After all, you whant to die to end suffering."

"Only psychoanalysis rivals religion for love of suffering."

"So that's it. Everything stops all of a sudden. Is that what dying is? You no longer see those you love, you no loger see those who love you. If that's what dying is, it really is as tragic as people say." 

 es tomēr sapratu kādēļ tā, jo filma ir par ezi, nevis pašnāvnieci. un tomēr, man būtu gribējies, lai Paloma mirst. vai vismaz mēģina pa īstam nomirt. nu tā stereotipiski man gribējās...

es tomēr mainīšu savu viedokli vēlreiz un teikšu, ka filma bija par draudzību. par to kā tik atšķirīgi cilvēki tomēr ir tik līdzīgi.

un šobrīd dzirdu kā mani kaimiņi pielietojot rupjus izteicienus mēģina viens otru pazemot. neglīti.
ja nevar sadzīvot, tad nevajag dzīvot. 

trešdiena, 22. jūnijs (2)

vēl viena filma šodien noskatīta. Filmas About A Boy rakstnieka sarakstītais darbs An Education .



stāsts par teicamnieci, kura satiek vecāku vīrieti un iemīlas. viņa nonāk situācijā kurā jāizvēlas- izglītība vai uzdzīve.
morāle- klausi vecākus, jo lai arī cik ilgi spītētos pretī, beigās nāksies darīt to, ko viņi ir vēlējušies.

filma kārtējo reizi apliecina, ka nav iespējamas ilglaicīgas attiecības starp cilvēkiem, kuriem ir milzīga vecumu atšķirība.
(nu var būt arī ir iespējamas. kaut kur. kaut kad. bet es tādām neticu.)

"If you never do anything, you never become anyone."

"So, what you're telling me is to be bored, and then bored, and finally bored again, but this time for the rest of my life?"

 "The life I want, there is no shortcut"

Neviens nav pilnīgi uzticams un paļauties var tikai uz sevi.
Iesaku!

trešdiena, 22. jūnijs

kas var būt labāks par ielīšanu siltā, tīrā gultiņā pēc karstas vannas un labas filmas noskatīšanos!?


pēc kazins01 raksta izlasīšanas nolēmu noskatīties filmu Cashback .

sākumā filma mazliet atgādināja Antikristu . palēninājuma un klasiskās mūzikas dēļ.


man ļoti patīk Cashback montāžas stils. tik plūstošs, tik, tik.... nu tieši tā kā man patīk.
filmai viscaur vijās drūma noskaņa. it kā laiks tiek apstādināts, lai dotu vietu pārdomām.


Citāti:
* What is love, anyway?


* the more you look at the clock, the slower the time goes.


* You can speed it up. You can slow it down. You can even freeze a moment, but you can't rewind time. You can't undo what is done.


* She caught the wrong second of a two-second story. 


* The bad news is that time flies. The good news... is that you're the pilot. 


* Love is there if you want it to be. You just have to see that it's wrapped in beauty and hidden away in between the seconds of your life. If you don't stop for a minute, you might miss it.


laba filma. puišiem varētu patikt skaisto bilžu dēļ, meitenēm- stāsts. 
paspēju pasmieties un apraudāties.


un šonakt es negulēšu. es domāšu. līdz aizmigšu.

pirmdiena, 20. jūnijs

principu diena.
rīkojos pretēji saviem principiem lūdzot, lai principiālis rīkojas pret saviem principiem. man šķiet, ka es to nedaru naudas dēļ. es ceru, ka šādi būšu izdarījusi vienu labu darbiņu citu labā.
naivi? nu tāda es esmu!

Laiks dziesmiņai!

un turpinam ierakstu blogā...

pirmo reizi mūžā zvanīju sekretārei, lai sarunātu tikšanos ar viņas priekšnieku. sajūta, ka satikšu ĻOOOOTI svarīgu cilvēku.
man gan nepatīk sekretāres. es gribētu būt svarīga, kad izaugšu liela. tomēr es savā svarīgumā gribētu varēt tikt galā ar visu pati.

nav labi iesākt nedēļu ar aliņu rokās. nav labi dzert aliņu dienas vidū. šodien pārkāpšu arī šos savus principus.

Man likās, ka laimīgs ir tas, kurš neklausās citos.
Jānis man oponēja un teica, ka "laimīgs ir tas, kas ir laimīgs".

Lai notiek! šo dienu dzīvošu principā bez principiem.

svētdiena, 12. jūnijs

Rīgā atkal filmēšana. atkal projektam "My Way". es atkal palīdzēju.
Alberta ielā tika filmēta Berlīne. Smilšu ielā Londona. kas tik vienā Rīgā nav atrodams!?
šodien pēdējā šī projekta filmēšanas diena.

nodarbojos ar cilvēku nelaišanu filmēšanas laukumā. daži klausīja uzreiz. daži pierunāja viņus palaist. daži nesaprata, ko no viņiem gribu. daži mazliet sapukojās. daži bija sajūsmā. kā nu kurais. šodien satiku un runāju ar TIK daudziem dažādiem cilvēkiem un sapratu, ka man patīk.
runāju latviski, angliski un pat mēģināju runāt krieviski, tikai domās man sanāk labāk un mazāk mežģās mēle.

nolēmu, ka lai kur es ietu, lai kur piedalītos no tā kaut kas ir jāmācās. šodien guvu vairākas atziņas.

* jo mazāks cilvēks, jo lielāks viņš mēģina izskatīties.
* izturies pret citiem tā, kā gribi, lai izturas pret tevi.
* neaizmirsti pateikt paldies.
* neklausies stulbeņos, ja viņi runā muļķības.
* dari, ko mīli un mīli, ko dari!

mazliet skumja sajūta. un ļoti žēl, ka netieku uz noslēguma ballīti.
liels prieks, ka varēju būt noderīga. patīkami palīdzēt! Aiciniet vēl! :)

piektdiena, 10. jūnijs

sanāca piedalīties vēl vienā projektā.

šoreiz krievu seriālā "Apgabala drāmas teātris" biju masu skatu dalībniece.
seriāls būšot četrās sērijās un darbība risinās ap četrdesmitajiem gadiem, kad tuvojas Staļina septiņdesmitā dzimšanas diena.

atkal bija interesanti. paskatījos kā filmē Krievi. daudz no Korejiešiem tas neatšķīrās, tomēr šis tas atšķīrās gan- baroja švakāk, bāze arī tāda necilāka un masu skatu dalībnieku mazāk. laikam budžeta dēļ tas viss tā. cilvēkus tur arī pamatīgi nomoka. darba diena no astoņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. korejieši spīdzināja tikai līdz desmitiem.
sapratu, ka būt par runneri ir interesantāk, jo tad ir ko darīt arī tad, kad netiek filmēts. masu skatu dalībniekiem tāda nīkšana un gaidīšana visu dienu vien sanāk.

pārsteigums bija tas, ka man pat samaksāja, kaut arī biju pieteikusies kā brīvprātīgais bez maksas palīdzēt. alga gan tāda niecīga un esot tā kā atlīdzība par to, ka ļauju kadrus, kuros esmu redzama, izmantot filmā. nopelnīju veselu latu! laikam mans pirmais oficiāli nopelnītais lats. ar to pat ceļam nepietiek un es vienalga ļoti priecājos un esmu pateicīga.

nu ir "āķis lūpā" un gribas palīdzēt tapt vēl kādam projektam. tāds patīkams nogurums un sajūta, ka esmu bijusi kaut kam derīga un tajā pašā laikā guvusi jaunu pieredzi.

otrdiena, 31. maijs

atpakaļ realitātē.

nedēļu padzīvoju ilūzijā, ka esmu otrajā pasaules karā, Normandijā. ierakumi, karavīri, šaušana, līķu kalni, salūzusi lidmašīna, sprādzieni, dūmi, putekļi, ugunis... viss kā nākas.

par šādu iespēju, vērot kā tiek uzņemta korejiešu filma "My Way" un pavisam mazliet palīdzēt tai tapt, jāpateicas Film Angels Studio. man tā bija pirmā pieredzīte filmēšanas laukumā.

pa šo laiku sanāca šo to pārdomāt, bet ko izdomāju, es neteikšu. pateikšu tikai to, ka man patika. pat ļoti. ļoti, ļoti.

atgriešanās mājās ir mazliet sāpīga. jau tagad pietrūkst jūra, ēdiens un atmosfēra kopumā..

svarīgi ir nevis tas, ko tu zaudē, bet gan tas, ko tu iegūsti.
šis pagaidām tiks uzskatīts par lielu ieguvumu. un es gribu, gribu, gribu atpakaļ! lai uzzinātu vēl, vēl un vēl.

pirmdiena, 23. maija rīts

Šorīt Iecavā atrasta MILZU pienene!

Milzu pienene. Aculiecinieka foto.

Mans suns to ieraugot bija stāvā sajūsmā. Neko tik brīnišķīgu viņš sen nebija redzējis.

Lotārs sajūsmā.

Reizēm, lai dzīve kļūtu interesantāka vai, vienkārši, citādāka jāliek lietā sava iztēle un jāizdomā notikumi. Nekas nenotiek pats no sevis.

Daži saka, ka "viss ir Tavā galvā", citi- "domai ir liels spēks", "Tu noskaņojies", "Tu esi tas, ko Tu domā". Lai vai kā, bet visi šie izteicieni norāda uz domu spēku. Ja vēlies kaut ko mainīt savā dzīvē, maini visu- maini domāšanu. Domā radoši!

Lai jauka šī diena!

pirmdiena, 23. maijs

 kādreiz katru nedēļu noskatījos vismaz vienu filmu. reizēm divas filmas dienā. šī mēneša sākumā atjēdzos, ka ļoōooooōti sen (kādu gadu) neesmu skatījusies filmas un sekojusi līdzi filmu jaunumiem, tāpēc cenšos atgūt iekavēto.
esmu paguvusi noskatīties komēdijas- The Bounty Hunter, Grown Ups un vēl šādas tādas.
Tomēr pagājušās nedēļas top pirmajā vietā lieku No Strings Attached, kuru nu pat beidzu skatīties.

Reti kura filma mani spēj sasmīdināt. Bet tikai dažas nesaraudināt.
Pēdējo reizi, ja pareizi atceros, smējos, kad skatījos filmu All About Steve. Tā bija patiešām stulba filma.
Taču No Strings Attached nebija tik ļoti stulba (es labprāt teiktu, ka nebija stulba vispār, bet mazliet bija gan) un tomēr sasmīdināja mani. Cerēju arī, ka nesaraudinās, taču es apraudājos. Tikai mazliet. Tikai vienā epizodītē. Es laikam vnk esmu pinkšķe.

Man patika. Tāda pozitīva sajūta pēc noskatīšanās. protams, protams, filmai ir salkani laimīgas beigas, bet tieši to es šovakar (oi, laboju) šonakt visvairāk vēlējos redzēt.

un tas gājiens ar burkāniem puķu vietā... :) mīļi. man ar tā sagribējās.

tomēr Natālija Portmane jocīgi tēloja piedzērušos. bija filmā tāds kāpiens lejā pa kāpnēm. man šķiet, ka nesanāca ticami. bet smieklīgi.

Nākamā manā sarakstā būs mazliet nopietnāka filma. Iespējams.

Svētdiena, 22. maijs

IR!
Beidzot mans blogs sasniedzis 1001 unikālo apmeklētāju! Šis gan bija mērķis, ko gribēju sasniegt pirms piecām dienām...un tomēr. Prieciņš.

nekā cita jauna šajā pasaulē nav. un nebūs. kā kārtīgs nūģis sēžu un nūģojos.

trešdiena, 18. maijs

ķeros klāt īsfilmas "Zobu birste" montāžai. joprojām esmu apmierināta ar safilmēto. tik nesaprotu ko kā montēt...

vakar bija eksāmens, kura atzīmi nosaka mana bloga unikālo apmeklētāju skaits. PALDIES visiem 965 unikālajiem apmeklētājiem par to, ka tiku pie 9 ! prieciņš.

pēc pasniedzēja ieteikuma esmu sākusi lietot Google chrome. pagaidām esmu apmierināta. vēl nav uzkāries.

sēžu montāžas cehā. gribu ēst. veikals tālu. vēl ilgi renderēsies... un es vairs nespēju padomāt...

ak, kaut kāds ierastos izglābt manu kunģi!

svētdiena, 15. maijs

Laikam Mozillu vairs nelietošu. šī ņem un uzkaras, kad vien iegribas. iespējams pievērsīšos vecajam labajam Explorerim. ir kāda cita pārlūkprogramma, kuru man ieteiktu? tāda, kas nepatērē daudz resursu un ir stabila daudz maz?

no visas sirds gribās kādu brīvdienu, kuru izmantt pasēdēšanai mājās.

vakar nofilmēju savu īsfilmu. lielais milzu paldies aktieriem, telpu īpašniecēm, mammai un visiem citiem, kas palīdzēja! domājams, ka kadri ir izdevušies. esmu apmierināta. no tā, ka man nekas nepatika, sanāca necerēti labs rezultāts.
tuvākajā laikā ķeršos klāt montāžai.

pirmdiena, 9. maijs

vai nu man ir dīvaini kaimiņi vai šopavasar modē nākusi publiska izgulēšanās.
vakar ap septiņiem no rīta pieķēru vienu no kaimiņiem guļam uz piemājas soliņa. kad ap astoņiem nolēmu atgriezties, lai nofotografētu viņu, šis jau bija pazudis.
šodien pēcpusdienā iztraucēju miegu vēl vienam kaimiņam, kurš nolēmis izgulēties manā kāpņutelpā.

tas ir viņš (nu tajā bildē augšā)!
fotografēju caur durvju actiņu, jo bija bail, ka mani pieķers. izskatījās, ka viņa miegs diez ko ciešs nav. kā nekā man vēl ar viņu kādu laiciņu jādzīvo vienā mājā. negribās, lai manā virzienā tiktu mesti lamuvārdi un lāsti.

ja satikšu vēl kādu publiski guļošu kaimiņu, iespējams pati pievienošos jaunajai kustībai. nevar taču atpalikt no modes! un, ja gadās mani redzēt publiski guļošu, tad nekautrējies- pievienojies!

P.S. vēl šodien atkal sanāca braukt ar šoferi, kurš mani iedvesmoja rakstam par wunderbaumiem. arī viņš nu ir saņēmies un logā iekāris divus kailus gaisa atsvaidzinātājus. cepums viņam par to! sīkums, bet patīkami. :)

svētdiena, 8. maijs

Steidzai meklēju puisi un un meiteni (20-25 gadi) , kas būtu ar mieru filmēties manā īsfilmā.
Filmēšana paredzēta Jelgavā 14. un 15. maijā, respektīvi, nākamās nedēļas nogalē!
Sīkāks info kontaktējoties ar mani personīgi bBubiSs@gmail.com vai kā citādi.

P.S. Apsveicu Jāni Štālu sakarā ar to, ka viņš paliek vecāks.

pirmdiena, 2. maijs

es te tā sēdēju un iedomājos, ka varbūt tomēr arī šādā veidā var atrast kādu, kas palīdzēs.. var jau būt, ka arī nē, bet es tomēr mēģināšu. jo kas neriskē, tas nevinnē.

man skola uzdevusi uzdevumu izveidot īsfilmu. tāpēc...
es plānoju pavisam, pavisam tuvā laikā uzņemt eksperimentālo īsfilmu, kuras nosaukums, vismaz pagaidām, ir "Zobu bisrte".
īsumā tas ir stāsts par čalīti, kurš izšķīries no meitenes un katru reizi ejot tīrīt zobus atceras viņu.

lai scenārijs, kurš jau ir uzrakstīts,tiktu īstenots, man nepieciešams:

1. filmēšanas vieta:
* vannas istaba, kurā ir izlietne virs kuras ir spogulis. vēlams plaša un gaiša.
* guļamistaba, kurā ir divguļamā gulta. nu tāda parasta guļamistaba. liela un gaiša.
telpas var atrasties jebkur. tomēr, vēlams būtu Rīgā. nepieciešamas tās būs aptuveni 1-3 dienas. man nav ne jausmas cik daudz laika vajadzēs, lai visu safilmētu, tomēr man šķiet, ka ja labi vajag, esmu spējīga visu paveikt vienā pašā dienā. bet var gadīties, ka arī nē... tāpēc rezervīte.

maksāt esmu spējīga aptuveni neko, bet par to vēl var mazliet parunāt.. varbūt kādu cepumu tomēr varu atļauties.

2. aktieri:
* puisis. aptuveni 20- 15 gadus vecs. vēlams tumšmatis. protams, izskatīgs.
* meitene. gaišmate, bet var arī nebūt gaišmate. ap 20 gadiem. viņai mazāk būs jāfilmējas, lai neteiktu, ka pavisam maz.

nekāds tuvāks kontakts par apskaušanos un sabučošanos nav abiem scenārijā paredzēts.
iepriekšējā pieredze nav nepieciešama.

ideālajā variantā, es gribētu lai aktieri ir no tās pašas pilsētas, kurā atradīsies telpas. tātad vēlams no Rīgas, bet iespējams, ka es to vēl precizēšu.

ar samaksu aktieriem tas pats, kas par telpām..


es tomēr ceru, ka Latvijā vēl ir labi cilvēki, kas gatavi palīdzēt...

brīvprātīgos lūdzu pieteikties uz epastu BbubisS@gmail.com , pielikumā pievienojot telpu foto, ja esiet gatavs piedāvāt telpas vai savu, ja gribi būt aktieris!

mazliet naivi, bet tomēr.. :)

piektdiena, 29. aprīlis

Laikam nokaitināju delfi.lv un tvnet.lv administrāciju ar sava bloga reklamēšanu. vairs nevaru komentāros linku ielikt, kas var apdraudēt manu bloga statistiku un tātad manu atzīmi.

vai tad, ja es reklamējos, lai iegūtu labāku atzīmi skolā, ir komerciāls nolūks? man jau šķiet, ka nē... bet nu labi. neiešu ar lielajiem onkuļiem strīdēties. piemēsloju jau gan tā mazliet to viņu virtuālo telpiņu, bet tie, kas tur mētājās ar savām "gudrajām" domām, manuprāt ir kaitīgāki... bet lai jau viņiem tiek. iztikšu.

vispār interneta vide pārvērtusies par vietu, kur anonīmi iespējams izlādēt savu slikto noskaņojumu. Un diez vai tā ir demokrātija... it kā jau ikvienam indivīdam ir tiesības paust savu viedokli, bet, ja indivīdam nav vārda, uzvārda un sejas vai tas maz ir indivīds?

Baiba mazliet sapēčojas un ēdot saldējumu gatavojas nedēļas nogalē, kurā paredzēts sākt beigt nīkuļot.

piektdiena, 22. aprīlis

Tikko uzskrēju Deasel aicinājam būt stulbam!

Lūdzu video!

Ja nepaguvi salasīt, te būs ne tik ātri garām skrienošā veidā:

Like balloons, we are filled with hopes and dreams
But. Over time a single sentence creeps into our lives

Dont be stupid.

Its the crusher of possibility.
Its the worlds greatest deflator.

The world is full of smart people.
Doing all kind of smart things...
Thats smart.

Well,
were with stupid.

Stupid is the relentless pursuit of a regret free life.
Smart may have the brains...
but stupid has the balls.

The smart might recognize
things for how they are.
The stupid see things for how they could be.

Smart critiques.
Stupid creates.

The fact is
if we didnt have stupid thoughts
wed have no interesting thoughts at all

Smart may have the plans...
but stupid has the stories.

Smart may have the authority
but stupid has one hell of a hangover

Its not smart to take risks...
Its stupid.

To be stupid
is to be brave

The stupid isnt afraid to fail.
The stupid know there are worse things than failure...
like not even trying.

Smart had one good idea,
and that idea was stupid.

You cant outsmart stupid.
So dont even try.

Remember
only stupid can be truly
brilliant

So,
BE STUPID

Tātad, esi stulbs! Pievienojos šai kustībai arī es! bet neesmu droša par to vai biju tajā jau iepriekš...

trešdiena, 20. aprīlis

šodien ir gada 110. diena, bet līdz gada beigām atlikušas 255 dienas.

šajā dienā pirms 122 gadiem piedzima Ādolfs Hitlers.
Daudz laimes!

tikai 101 gadu pēc viņa, šajā pašā dienā piedzimu es.
Hitlers esot dzimis agri no rīta, ap pulkstens pusseptiņiem. es piedzimu agrāk- 4:55.

otrā pilngadība sasniegta! forši.
tagad varu alkoholu ne tikai pirkt, bet arī lietot. un drīkstu iet uz klubiem uz kuriem es tāpat neeju.

laikam kļūstu veca. šī dzimšanas diena mani nemaz neaizrauj un es turpinu saņemt aizvien  jaunus nepatīkamus pārsteigumus.

cerot saņemt arī patīkamus pārsteigumus un sagaidīt labo feju, kas izceps šokolādes torti vai vismaz atnesīs nepieciešamās sastāvdaļas, lai pati varu tādu izcept un uzrīkos ballīti. ha hā, bērna naivums manī ir nezūdošs, lai arī cik veca es kļūtu.

un dienas noskaņai dziesma, kuru katru gadu klausos dzimšanas dienā

paldies, ka izlasīji! Jauku dienu!

svētdiena, 10. aprīlis

tā tik bija naksniņa.
gulēju savā gultā. tā ir divstāvīga un tiek dalīta ar māsu- viņa augšā, es apakšā.
ap pusdiviem naktī dzirdēju baigo skaņu, tā it kā no kaut kurienes kaut kas nolītu zemē. pirmajā brīdī likās, ka tā ir spēcīga lietusgāze. kaut kas uzšļakstījās uz manas sejas. tad nodomāju, ka lietus jau tik ātri nenolīst. un es taču esmu dzīvoklī. jumts šeit nekad nav pat pilējis (tpu, tpu, tpu). ...
ar roku noslaucīju to, kas bija uzpilējis uz manas sejas. tomēr nevarēju aizmigt, nepaskatoties kas tas bija. sniedzoties ieslēgt lampiņu, es iegrābos... kaut kur... slapjumā... ieslēdzot gaismu un ieraugot skatu apkārt, radās iespaids, ka kāds ir uzsprādzis. māsa paskatījās uz mani no augšas (tas nozīmē, ka viņa neuzsprāga), es jautāju vai viņa apvēmās. es vēl līdz galam nebiju sapratusi kas noticis.
Viņa atbildēja: "nezinu.... laikam.... ha, ha.... ups..."
tā kā esmu pārāk izlepusi, lai tīrītu savas desmitgadīgās māsas vēmekļus (vai arī man ir citi iemesli to nedarīt), tad gāju modināt mammu. arī viņa par to, ko ieraudzīja bija maigā šokā.
likās, ka pievemta ir visa istaba. bija novemta mana gulta, mans nakts skapītis, tam blakus esošais rakstāmgalds, mans dators, seši telefoni, drēbes, kas stāvēja uz krēsla pie gultas, suņa gultiņa, kas stāvēja pie rakstāmgalda, grīda un viss, kas uz tās atradās, ieskaitot čības un paklājiņu,apvemta biju arī  es un otrā stāva gulta.
veļu biju ieplānojusi mazgāt. bet ne jau naktī. tomēr mazgāju naktī. un ap trijiem, kad viss nākamajai dienai nepieciešamais bija tīrs, beidzot devos gulēt!

sestdiena, 9. aprīlis

Nolēmu padarīt tavu dienu gaišāku, dāvājot tev piecus smaidus!

Lai tev jauka diena!
Neaizmirsti smaidīt!

ceturtdiena, 7. aprīlis

Tādās dienās kā šajā, kad naktī ir vairāk negulēts, nekā gulēts, idejas ripo viena pēc otras.
Visu bojā tikai tas, ka trūkst spēka tās noķert, kur nu vēl realizēt.

nesaprotu kāpēc šajā jaukajā dienā, kad Līga paliek par vienu gadu vecāka, kāds ir uzsūtījis virs Rīgas milzīgu mākoņu daudzumu, kuri par to ir tik ļoti saskumuši, ka nepārtraukti raud..
tradīcijas paliek tradīcijas un neviens neatturēs mūs no ikgadējās sēdēšanas ūdens tilpnes malā ar plastmasas glāzītēm rokās. ja es nemaldos, tad šis būs jau piektais gads, kad septītais aprīlis tiks šādi atzīmēts.

parakņājos arhīvā. atradu dažas bildes, kurās esmu redzama kopā ar Līgu. dažas ir tādas nepublicējamas, bet divas bija ciešamas.

 Publiskais sveiciens Tev dzimšanas dienā, Līga!
Audz liela, bet nekad neizaudz!

Labi, ka vismaz reizi gadā mums ir diena, kad varam satikties, par spīti tam, ka esam kļuvušas ļoti, ļoti, ļoti aizņemtas.
Tas nozīmē, ka labi, ka esi piedzimusi. Pretējā gadījumā mums šādas dienas nebūtu. :)

pirmdiena, 4. aprīlis

Baiba un Madara ir mājās vienas. ja neskaita kaķi un suni.

nosacīti šo dienu var saukt par brīvdienu. īstas brīvdienas gandrīz vairs nemaz negadās.
viņas abas atkal uzdarbojas.

viņām šodiena nepatīk, bet viņas tēlo, ka smaida līdz sāk smaidīt īstu smaidu.
vispār šodien viņas vēl neko prātīgu nav izdarījušas un izskatās arī, ka neizdarīs.
nu un? rīt atkal būs brīvdiena.

piektdiena, 1. aprīlis

aptuveni pirms nedēļas cepu torti. gribu dalīties pieredzē.

cilvēki, kas stāsta, ka tortes cept ir sarežģīti, melo! nekā sarežģīta tur nav. arī laiku nemaz tik daudz pati gatavošana neaizņem. man lēnā garā pagāja aptuveni divas stundas no pirmā trauka paņemšanas, līdz pēdējo netīro trauku nomazgāšanai pēc gatavošanas.

tātad. lai izceptu medus torti ir nepieciešams

Biskvīts, kuram nepieciešamas 3 olas, glāze cukura, glāze medus, 2 tējkarotes sodas un 3 glāzes miltu.

Olas un cukuru pamatīgi sajauc, pievieno medu, sodu un miltus. Samaisa visu viendabīgā masā.

Pusi mīklas cep ietaukotā veidnē aptuveni 10-15 min.

Pēc tam izcep otru pusi.

Svarīgi ir, cepšanās laikā, nevērt vaļā krāsni, lai biskvīts nesakrītas.

Atdzisušu biskvītu uzmanīgi sagriež divās daļās.

Krēms, ko klāj starp kārtām tiek veidots no 1litra skābā krējuma, 1 glāzes cukura, 1 ēdamkarotes ruma, paciņas želatīna un pusglāzes ūdens.

Krējumu, cukuru un rumu saputo. Bez ruma es nolēmu iztikt un arī nemaz nebija slikti.

Želatīnu uzbriedina, iejauc to krēma masā un liek aukstumā, lai atdziest un savelkas.

Vēl nepieciešams viens citrons, 5 ēdamkarotes cukura, divas trešdaļas glāzes ūdens, brūkleņu ievārījums un grauzdēti rieksti.

Citrona sulu sajaucu ar cukuru un ūdeni.

Riekstus ietinu tīrā virtuves dvielī un ar mīklas rulli sadauzīju.

Tortes veidošana.

Biskvīta kārtas apslacīju ar citrona sulu. Tas padarot kūku sulīgāku, mīkstāku un tā ātrāk ir ēdama.

ņēmu pirmo kārtu un apklāju ar brūkleņu ievārījumu,

tam pa virsu sagatavoto krēmu,

tad biskvītu,

uz biskvīta tikai krēmu,

atkal biskvītu,

ievārījumu,

krēmu,

biskvītu un

ar krēmu noklāju visu torti.

Dekorēju torti ar sasmalcinātajiem riekstiem un šokolādes skaidiņām.

Gatavo torti liku ledusskapī.

Padzēru tēju un devos gulēt.

Nākamajā dienā torte tika pasniegta jubilārei.

Un bija sanācis tiešām garšīgi!

Paldies Zaigiņai par recepti! :)

trešdiena, 23. marts

WIkipēdija saka, ka šodien esot senlatviešu lieldienas.
Bet ne par to šoreiz stāsts.

Ir vēl viens iedvesmojošs čalis, kuru gribu visiem parādīt.
vai kādreiz esi teicis, ka nevari? varbūt tiešām kaut ko nevari? jūties bezspēcīgs?
ja viņš var, tad nav cilvēka, kurš nevar!

priecīgu šodienu, citas dienas un atlikušo dzīvi!

otrdiena, 22. marts

pēdējās četras dienas biju bedrē.
nu esmu atkal ārā.
paldies Rozai, paldies Artai. bez viņām nu nekādi..

es ticu tam, ka domai ir liels spēks. un apkārtējā pasaule ir domu rezultāts. tizkai ir rezes, kad vajag, lai kāds pasviež kādu pozitīvu domu un vēl kāds saliek visu pa plauktiņiem, noper, sarāj un liek saņemties.

Arta atsūtīja kārtējo iedvesmojošo video, ar kuru nevaru nedalīties.

es ceru, ka noskatījies līdz galam.

katrā ziņā mani tas iedvesmoja.
šodien ir bijusi laba diena.

ceturtdiena, 17. marts

visu cieņu tiem šoferiem, kuri savu automašīnu logos iekar WUNDERBAUMu ar pusnolaistu celefāna apvalku, bet es viņus nesaprotu.



vai tiešām, ja šī eglīte netiek izģērbta līdz galam, tas kaut ko maina? paildzina tās mūžu? par cik?
nezinu vai tas ir to vērts. skats ir diezgan neestētisks.

var jau būt, ka galējas ekonomijas gadījumā šāds izmisīgs solis ir pieļaujams. tomēr, ja tā darītu es, tad paslēptu šo brīnumkoku kaut kur, kur tas nebūtu uzkrītoši redzams visiem pasažieriem un arī man prettī braucošajiem cilvēkiem.

karināt automašīnas logā puskailu eglīti ir tāpat kā mīlēties ar pusapģērbtu meiteni ( neesmu mēģinājusi, bet man rodas tāda asociācija). no sērijas "krūtis apskatīsim un aptaustīsim pēc tam". nu kāpēc gan neizmantot pilnu servisu uzreiz!?

naudas taupīšanas nolūkos var arī nelikt nekādus smaržinātājus mašīnā. izskatīsies labāk.
bet, ja tomēr nu TĀ smird, tad var nopirkt lēto, izpūšamo atsvaidzinātāju un turēt zem sēdekļa. pie reizes tas var arī darboties kā līdzeklis ko iepūst sejā uzmācīgiem policistiem, ielenēm vai garāmgājējiem.


ja vaina ir tajā, ka smaržo pārāk stipri, tad esmu dzirdējusi par alternatīviem gaisa atsvaidzinātājiem, kuru smaržas līmeni var regulēt.

vienvārdsakot, nu lūdzu, noraujiet tos celefānus un izmetiet atkritumos, kur tiem vajadzētu būt.
vai arī turpiniet braukāt ar pusizģērbtiem WUNDERBAUMiem un es turpināšu nesaprast.

otrdiena, 15. marts

jau sen zināms, ka otrdienas nav manas laimīgās dienas.
bez iemesla. tā vienkārši notiek.

pēdējā laikā, jo īpaši šodien, ir spēcīga vēlme pēc vientulības.
ar aptuveni divām brīvām, vientulīgām dienām man pilnīgi pietiktu.

pirmās dienas pirmo daļu pavadītu klusumā guļot.
otrajā dienas pusē skaļi klausītos mūziku, dejotu pie spoguļa, lēkātu un iespējams pat sakārtotu dzīvokli.
vakarā ietu vannā, bet pirms gulētiešanas, ēdot saldējumu, skatītos kādu jēlu amerikāņu filmu un raudātu tai līdzi.

otrajā dienā... es baudītu vientulību. klausītos relaksējošu mūziku un lasītu grāmatu.

un, un, un... un ko tik es nedarītu...




un es ļoti, ļoti, ļoti, ļoti gribu vasaru. lai pazūd ledus un sniegs, un dubļi.

visvairāk par visu es tomēr gribu klusumu!
apklustiet, lūdzu, Jūs no blakus istabas! man ir apnicis.

piektdiena, 11. marts

šodien ir vairākas ziņas. bet divas īpaši izteiktas. viena laba un otra slikta.

sāksim ar labo.
nomainīju sava bloga dizainu. sanāca gandrīz tā kā gribēju. līdz galam vel neesmu pabeigusi, bet gan jau...

sliktā ziņa.
kas man lika mainīt sava bloga dizainu?
tas izsauca to, ka pazuda "ieteikt draugiem" poga. to gan varēju vienkārši atgūt.
arī google analytics vairs neskaita manus unikālos apmeklējumus, tas nozīmē to, ka viņš ir no jauna jāaktivizē, kas nozīmē, ka skaitīšana sāksies no nulles, kas nozīmē to, ka mana līdzšinējā unikālo apmeklētāju vākšana ir kaķim zem astes. šis notikums nopietni apdraud manu gala vērtējumu priekšmetā multimediji.

šovakar uz bēdām dzeršu alu. vai rakšu alu. prasās alu.

pirmdiena, 7. marts

istabā ienāk māsa ar paziņojumu "ja līdz piektdienai tu nesavāksies, tavs suns būs jāatdod".
tas domāts tā, ka man līdz piektdienai jāiemāca trīs mēnešus vecu kucēnu nečurāt istabā.

šī doma ir absurda vairākos variantos.

pirmkārt. ir nereāli nedēļas laikā iemācīt tik mazu kucēnu, kurš iepriekš bija pieradis likt čupiņas un taisīt peļķītes, kur pagadās, čurāt tikai ārā un prasīties uz tualeti, jo
pirmkāt, viņš ir pārāk mazs,
otrkārt, pārāk īss laika posms,
treškārt, pa dienas vidu neviena, kas varētu viņu izvest laukā, nav mājās.
bet ja nu tomēr ir kāds, kurš domā, ka tas ir reāli, dodiet man ziņu kopā ar visu pamācību pa soļiem kā to izdarīt.

otrkārt. tas, ka to paziņo viņa. mana māsa. kura ir vienpadsmit gadus jaunāka. kādā sakarā? mamma tā esot teikusi. tikai mamma pirms tam vairākas stundas bija mājās un par to neteica ne vārda. kurš te tagad ir mamma?

treškārt. tās čupas un peļķes jau nav nemaz tik lielas un nav grūti savācamas.

ceturtkārt. iet un atdot? tā vienkārši? es tā nevaru. bet ja ir kāds uz to spējīgs, tad tik uz priekšu. ejiet, ņemiet, atdodiet kādam. un es atadīšu, ko no tā cilvēka paņemt un kādam atdot...

piektkārt. mēs taču kopā sarunājām uzņemties atbildību. es zināju, ka būs nepieciešams laiks un pacietība. kāds cits laikam nav īsti apsvēris visus plusus un mīnusus.

skumji, ka arī mana ģimene taisās kļūt par vienu no ģimenēm, kas neapdomāti paņēmuši dzīvnieku domās, kur un kā to aizgrūst prom.
turam ķepas.

ceturtdiena, 3. marts

Pagājušajā nedēļā man bija tas gods izmēģināt vienu no Sony Ericsson ar, kuru viņi tik ļoti lepojas- X10 mini pro telefonu.

Aptuveni piecus gadus jau fanoju par Sony Ericsson. Patīk firmas zīme un es viņiem uzticos. Patīk arī šis telefons, bet tam ir dažas nepilnības.
Ražotāji šoreiz tik ļoti aizrāvušies ar iespējām, ko telefonā piedāvā internets, ka aizmirsuši par kameru un mūzikas atskaņotāju. Kamera ir diezgan vājas kvalitātes, bez jebkādām papildu funkcijām. Mūzikas atskaņotājā esot iespējams ievietot arī vairākus mūzikas sarakstus, bet tas esot sarežģīti un man neizdevās. Diezgan kaitinoši klausīties VISAS dziesmas, kas ielādētas telefonā un tajā jūklī vēl mēģināt atrast kādu konkrētu dziesmu.

Kopumā man telefons patika. Kad "piešaujas", tad tas pat liekas ērts. Izmērs ir labs- telefons labi ieguļ kabatā. Man patīk arī šī telefona askētiskais dizains un izbīdāmā tastatūra. Patīkami rakstot īsziņu katru pogu spiest tikai vienreiz.

Bija žēl, ka nearu šo elefonu paturēt. Bet varbūt kādreiz...

svētdiena, 27. februāris

Svētku diena!
Manam mazajam draugam, kurš filmēja "Smaidi" video, dzimšanas diena.


dzimšanas diena arī manam jaunākajam jaunajam draugam. viņam paliek trīs mēneši.
manu jaunāko jauno draugu sauc Lotārs. mēs kopš ceturtdienas dzīvojam kopā un mēģinām sadzīvot.

daži domā, ka viņš ir maziņš vilciņš, daži uzskata viņu par problēmu, citi jautā vai drīkst paglaudīt, citi glauda bez jautāšanas, bet tiem, kuri jautā vai viņš kož, es saku, jā.

pa šīm dienām esam iemācījušies atsaukties uz savu jauno vārdu. vairs nekošļājam siksnu. izejot ārā vairs nemīcāmies uz vietas, bet ejam pastaigā. čurāts un kakāts gan vēl tiek, kur pagadās, bet mēs pie tā strādājam un nu jau ir manāms progress.

turpinam augt!