ceturtdiena, 28. jūlijs

tie jau sen ir veci jaunumi, ka pagājušajā nedēļas nogalē (22. un 23. jūlijā) norisinājās festivāls Summer Sound Liepāja 2011. es arī tur biju un, lai gan mazliet novēloti, tomēr pastāstīšu savus iespaidus.




sākās viss ar ierašanos Grobiņā, kur es ar savu draugu bijām nolēmuši nakšņot. ceļš bija ārkārtīgi nogurdinošs, jo nācās sēdēt saspiestā automobilī blakus paresniem cilvēkiem. nu ja grib braukt pa lēto, tad uz komfortu var arī necerēt.
jā, starp citu, ir četri man zināmi veidi kā nokļūt Liepājā. viens no tiem, kuru es visretāk izmantoju ir vilciens. maksā veselus 5,30 Ls, brauc diezgan normālā tempā, 3 stundu laikā ir pat iespējams nokļūt gala punktā, taču mīnuss ir tas, ka šādi vilcieni kursē tikai divas reizes nedēļā.
ir iespēja braukt ar autobusu. tie maksā ap pieciem latiem, ir sasodīti lēni un mēdz būt smirdīgi, tomēr izlaidīs ārā jebkurā pieturā, kur vien sagribēsies izkāpt.
vēl viens variants ir braukt ar stopiem. ja labi ķeras, var aizbraukt pat ātrāk nekā ar autobusu, turklāt nav nekas jāmaksā, vien pastāv risks, ka tiksi ievests mežā, bet ar mani vēl tā nav gadījies.
pēdējā laikā visbiežāk izmantoju ceturto variantu- braukt ar privātajiem auto. ir iespējams atrast draugiem.lv domubiedros, piemēram "Liepāja-Rīga, Rīga- Liepāja" šoferi, kurš brauks tīkamajā laikā par ciešamu samaksu. parasti tā svārstās no 3,5 Ls līdz 4,5 Ls. lēti, ātri, tikai reizēm nekomfortabli.
tātad ieradāmies Grobiņā pagājušās trešdienas vēlā vakarā. 

ceturtdien izgājām mazajā ekskursijā pa Grobiņu. kopš esmu aizvākusies, nekas daudz tur nav mainījies.

Grobiņa, ANNO 1695

Šajā vietā Grobiņas cietumā 1897. gadā bija ieslodzīts Rainis

Grobiņas pilskalns

piektdien sapucējāmies un maucām uz Liepājas pludmali. bijām mājās mazliet aizčammājušies. ierodoties pie kasēm bija baigā rinda, no galveās skatuves jau dzirdamas Dzelzs vilka dziesmas. ātri, ātri izstāvējām rindu un metāmies uz galvenās skatuves pusi un ieplūdām masā, lai aurotu, lēkātu un sistu plaukstas Dzelzs vilka mūzikas ritmā. Kaukulis ar savu personību un grupas mūziku, kā parasti, paķēra visus klausītājus un skatītājus.
pēc Dzelzs vilka uz galvenās skatuves spēlēja Guano Apes. viņi aizrāva skatītājus, tomēr laikam ne līdz galam. pati soliste izskatījās diezgan neapmirināta ar publikas mazkustīgumu, jo īpaši brīžos, kad pagāja dziļāk skatuvē un, skatoties uz aizkulisēm, ar pirkstu parādīja uz skatītājiem, bet vēlāk nolaistu īkšķi uz leju. manuprāt, pie vainas bija tas, ka Guano Apes spēlēja pārsvarā savas jaunās dziesmas, kuras līdz Latvijai ir knapi atnākušas. vēju un lietu nevainoju, jo, par spīti tiem abiem, gan Dzelzs vilks, gan grupas kas spēlēja vēlāk spēja skatītājus iekustināt.

Baiba plivinās pa Summer Sound

vēl viens mākslinieks, kas aizrāva mani piektdienas naktī bija Gacho. viņš visus sapurināja un izkustināja. viņa teksts "Fuck drugs un fuck tās pīpītes" vēl kādu laiku paliks atmiņā. vienīgi varēja jau nespēlēt trīs reizes vienu un to pašu gabalu. bet vispār dziesma forša "boss ar mani, mans boss ir ar mani". :D

sestdienas rītā ar autobusu sešos no Liepājas kaut kādā veidā aiztenterējām līdz Grobiņas mājām. un viņš pat nebija tik pilns kā es biju gaidījusi.
bezspēkā iekritām gultiņā un gulējām līdz trijiem dienā.

pamodāmies, mēģinājām iepriekšējās dienas sagurušās sejas savilkt atpakaļ smaidos, sapucējāmies atkal un braucām svinēt festivālā otro dienu.
Astro'n'out, par spīti mazajam skatītāju skaitam, izskatījās varen laimīgi uz skatuves. Māras pozitīvisms ir lipīgs. baudīju mūziku ar smaidu kopār cilvēkiem, kas arī nebija nobijušies no lietus.
Gustavo kā jau gustāvo. noblieza vienkārši, bet forši.

stulbā bilde ar jocīgajām saulesbrillēm, kuras varēja laimēt izejot "supersarežģītu" labirintu ar iPadu

vēl jau bija daudz dažādu mākslinieku. dažus no tiem redzējām, dažus neredzējām, tomēr pieminēju tos, kurus visvairāk gaidīju. 
ballīte līdz rītam turpinājās un arī svētdien tā pat kā sestdien, atgriezāmies Grobiņā ar autobusu sešos. dienas un nakts gaitā redzētais bija tā nogurdinājis, ka vienīgais, ko spējām izdarīt, bija likties gultā un skatīties sapnīšus.

svētdien bija paredzēts atgriezties Rīgā. tas neizdevās. aizbraucām mazajā ekskursijā uz pludmali Saraiķos, kuru čalis no Tobago nosauca par eksotisku un teica, ka tādu varot redzēt tikai filmās.

Eksotiskā pludmale

atradu vēl vienu laimīgo akmeni ar caumuriņu.

Pēdas eksotiskajā pludmalē

iebraucām arī uzmest aci Karostai.

Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras Katedrāle
 kopā ar laternu

apskāviens Karostā

Kāmis, BubiS. Mošķis

Baigās kājelītes.
noķertas Karostā.

bilde uz Karostas ziemeļu mola ar vēl vienu eksotisku pludmali fonā

vakaru pavadījām kopā ar aliņu spēlējot kārtis.

spēles galds

kāršu spēlmaņi

pirmdien beidzot saņēmāmies atgriezties. bija dikten žēl braukt prom. mūs tik mīļi uzņēma tik foršā vietā, tik forši cilvēki. Paldies viņiem! mēs vēl atgriezīsimies.
ā, jā, paldies arī manam ceļojuma biedram par labu uzvedību un manu kaprīžu paciešanu!

ūūn paldies, ka izlasīji!