24.05.10

pirmdiena, 24. maijs

visu nedēļas nogali cerēju, ka šī diena nepienāks. es pat neiebistu, ja būtu noticis pasaules gals. cerēju noslīkt, ciest autokatastrofā, saindēties, saslimt. man derētu jebkas, kas liktu šai dienai nepienākt.
ja cilvēks kaut ko ļoti vēlas, tad tas piepildās. es, acīmredzot, neesmu cilvēks.

šī diena pienāca.

eksāmens scenārija veidošanā. vairāk nekā veiksmīgs. par to es pat nemaz nebiju satraukta. apaļš desmitnieks. tik daudz gan nebiju gaidījusi. milzīgs prieks.

beidzot apsveicu brāli vārda dienā. tā ar 4 dienu nokavēšanos. taču dāvana izdevusies. viņam prieks. man prieks. paldies uzvelckreklu.lv! viņi ir lieliski. gan apkalpošanā, gan izpildījumā.

bet prieks bija īss. kursa darbam nav vairāk kā 15lpp. un es pat nesaprotu kā esmu tikusi tik tālu. vēl desmit lapas... NEIESPĒJAMI!
panika, panika, panika.
ā, jā, kursa darbs jānodod šodien. vēl lielāka panika. loģiski, ka šodien tas nenotika un nenotiks. ceru līdz ceturtdienai nodot.

esmu vietā, kur nezinu kur esmu. nezinu kāpēc daru to, ko daru. bet zinu, ka man viss ir apnicis.
gribu bēgt. vienalga kur, vienalga ar ko. bēgam?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru