ap vieniem naktī skatamies filmu "In Her Shoes".metāla graboņa un nojausma par to, ka kaut kas (iespējams kaķis) ir izkritis pa logu.
tik tiešām. Persijs dzīvoklī nav atrodams. izliecos pa logu, bet deviņus stāvus zem manis vāji laternu atspīdumi un tumsa. iestājas panika. paķeram lukturīšus un kopā ar brāli dodamies lejā. brāļa sieva tikmēr tiek lūgta, lai zvana, ja atrod kaķi dzīvoklī.
noejam lejā. lukturīšu gaismas uz visām pusēm. zālē nekā nav. zem mašīnām neviena nav. saucu kaķi. un pēkšņi atskan ņaudēšana no koka, kas aug pie mājas. cenšamies saskatīt vai ņaudētājs kokā ir pazīstams. ir!
kā jau pilsētā tas pieņemts kokam zemākie zari apzāģēti. pats kociņš arī nemaz nav nekāds lielais. kā izrādās, tas ir ķirsis, tātad nav arī visai izturīgs. bet no lejas kaķi nav iespējams aizsniegt.
brālis iedod man savu telefonu un ar lukturi zobos un basām kājām, tarzānam cienīgā stilā uzrāpjas kokā. kociņš līgojas. kaķis turpina ņaudēt. otrā stāva iedzīvotāji sāk virināt logus. es nepacietīgi stāvu lejā un baidos no tā, ko ieraudzīšu, kad radījumiņš tiks nocelts no koka. vai no kaķa vispār kas būs palicis pāri.
brālim, tikai viņam vien zināmā veidā, izdodas kaķi paņemt, lai gan abas rokas un kājas ir aizņemtas. tagad tikai jātiek lejā. augstums vēl jo projām ir pārāk liels, lai es varētu paņemt kaķi, lai brālis tiek lejā no ķirša. taču kaut kādā veidā viņš tomēr nonāk līdz augstumam, kurā ir iespējams man padot ņaudošo radījumu. sabiedētais kaķis aiz pārpratuma ieskrāpē man degunā, bet tomēr nonāk manās rokās. brālis nolec no koka. kaķis apklust.
uzvedam kaķi dzīvoklī. apskatam viņam nodarītos bojājumus. tādu nav.
brālim saskrāpēti sāni. kaut kas arī ar pēdām. laikam ķirsis nav bijis no pūkainākajiem.
pēc trīs minūtēm Persijs jau atkal skraida pa māju un ķer mušas.
nobiedēja gan mūs tas mazais pārgalvīgais mūdzis. un kaimiņi noteikti arī bija sabijušies. bieži negadās, kad kāds izdomā uzkāpt pie mājas augošajā ķirsī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru