Un pa seniem laikiem atkali rosos virtuvē.
šoreiz ZEFĪRS.
Jau kādu laiciņu aizraujos ar zefīra ēšanu. vismaz reizi nedēļā ieskrienu tuneļa bulku bodītē, lai nopirktu zefīru. pufīgs, salds un mmmmmm.... man garšo. Un tad nu es aizdomājos- kas tu zefīr esi? un vai tevi var uztaisīt mājās!? Izrādās, ka var gan!
un tas nemaz nav dārgi un gandrīz nemaz nav sarežģīti. (pamats receptei no Kikas , gatavošanā pielietoju arī visur citur salasīto info).
ZEFĪRA pagatavošanā es izmantoju:
* 450g cukura (pēc maniem aprēķiniem 16 ēdamkarotes)
* 150ml ūdens
* 4 olas baltumus
* 70ml ķiršu sīrupa (tādu, no kādiem taisa sulas padzērienus)
* 15g Želatīna
* 3g citronskābes (tā ir receptē rakstīts, bet es laikam izmantoju mazāk)
* dažus pilienus vaniļas ekstrakta
+ cepamais papīrs
Darīju es to tā:
1. Iejaucu 15g želatīna 70ml ķiršu sīrupa. To darīju metāla krūzītē, lai pēcāk nav ņemšanās ar kausēšanu.
2. Sabēru 450g cukura katliņā un pielēju 150ml ūdens. Karsēju uz nelielas uguns, maisot, kamēr cukurs izšķīdis. Kad cukurs izkusis maisīšanu drīkstot pārtraukt un gaidīt, kad uzvārīsies. Pēc uzvārīšanās vāra vēl 5-7min. Es vārīju 6 minūtes.
3. Kamēr sīrups vārījās ņēmu 4 olas un atdalīju baltumus no dzeltenumiem.
Es zinu 2 atdalīšanas metodes:
pirmā: pārsit olu, saplēšu uz pusēm un no vienas čaumaliņas uz otru pārliek dzeltenumu, kamēr pa vidu iztek olas baltums.
otrā: iesit olu bļodā un no tā izņem olu dzeltenumus.
es izmantoju pirmo metodi. vienmēr un visur. bet ir redzēta arī otrā.
un īstenībā ir pilnīgi vienalga kā panāc to, ka olas dzeltenums ir atsevišķi no baltuma. svarīgi ir tas, ka mēs izmantojam baltumus un dzeltenumus vari izmantot, lai pagatavotu vaniļas mērci citam saldajam ēdienam vai kā vien vēlies. es novirzījos no temata. zinu.
Olu baltumus sakuļ stingrās putās. Tā, lai apgriežot bļodu otrādi tie nekrīt ārā.
esmu dzirdējusi daudz sūdzību par to, ka tas neizdodas. tad vai nu vajag ilgāk pacensties vai arī olas baltums nav pilnīgi tīrs. sajaucies ar dzeltenumu vai ūdeni (arī tā gadās, ja trauks ir tik tiko izmagāts), tad baltums negribēs kulties. Man tādi brīnumi vēl nav gadījušies, tāpēc es iesaku turpināt kult un nepadoties olas priekšā. vai arī meklēt citas olas un mēģināt vēlreiz.
Un ar to bļodas apmešanu otrādi- nu lūdzu uzmanīgi. var gadīties, ka vēl nav sakults līdz galam! bet ar mani arī tādi brīnumi vēl nav gadījušies.
4. žigli, žigli metos kausēt želatīnu. Lai gan tas ir rakstīts uz paciņas un lielākajā daļā recepšu grāmatu tas tiek atgādināts, taču es atgādināšu vēlreiz- neļaut želatīnam sākt vārīties! Tā gan man ir gadījies un tas nav forši, kad saproti, ka nekas nesavilksies un tas, kam vajadzēja būt cietam, būs šķidrs un nesanācis.
Tātad ņēmu savu metāla krūzīti un uz lēnas uguns, lēnām maisot kausēju želatīnu. ņemu nost uzreiz kā ir izkusis.
5. Jaucam želatīnu olas baltumā.
Kaut kur lasīju, ka vispirms vajagot nedaudz no tā, ko grib sarecināt ar želatīna palīdzību, iejaukt izkausētajā želatīnā. Kopš tā laika tā arī daru. ņēmu divas ēdamkarotes saputotā baltuma un iejaucu izkausētajā želatīnā. Pēc tam to visu iejaucu sakultajās putās un vēlreiz kārtīgi sakūlu.
6. Pieliku citronskābi. Taču kopš man nepatīk citronskābe un nekas skābs, tad pieliku pavisam nedaudz. Un laikam par maz. Jo vajagot zefīram raksturīgo skābumu, bet es bez tā ļoti labi iztieku!
7. Iekuļam cukura sīrupu. Tas esot jādara, kamēr sīrups vēl karsts, bet man viņš bija jau padzisis, taču silts. Iejaucu sīrupu pa daļām, nepārtraukti kuļot ar mikseri.
8. Kuļam visu masu aukstumā. Bļodu ar masu vajagot ielikt citā traukā ar aukstu ūdeni vai sniegu, vai ledu un turpināt kult vēl 10 minūtes. Es izlīdzējos ar aukstu krāna ūdeni. Atdziestot masa kļūst bieza.
9. Pildīju gatavo masu konditorejas šļircē un uz cepamā papīra spiedu zefīriņus. Izspiestos zefīrus nokaisa ar pūdercukuru.
 |
| Tādi izskatās mani zefīriņi, tikko izspiesti. Formu viņi nezaudēja. Tikai kļuva stingrāki. |
10. drīkst viņus arī panēt sadrupinātos riekstos, cepumos vai auzu pārslās. var pārklāt ar šokolādi un visu citu, kas ienāk prātā. es savus atstāju tīrus.
11. Zefīrs nav vēl gatavs. Līdz ēšanai vēl aptuveni 24h, kamēr tas apžūst.
Komentārs:
Dažādas garšas zefīram var iegūt ar dažādu sīrupu palīdzību.
Želatīnu var šķīdināt arī ūdenī un iegūt vienkāršu vaniļas zefīru.
Kopumā visas darbības man aizņēma aptuveni stundu, bet cilvēkam, kurš virtuvē iegriežas biežāk nekā tikai uztaisīt kādu kārumu, tas var izdoties arī ātrāk.
masa garšo labi arī līdz galam neesot gatava. piemēram, mani zefīri tikai tagad žūst un patiesībā rīt es varēšu pateikt kā man izdevās, bet līdz šim man šķiet, ka ir ļoti garšīgi. bet arī ļoti saldi.
Zefīrus neesot ieteicams glabāt ilgāk kā nedēļu un vislabāk to darīt ledusskapī. Olu baltuma dēļ.
Par Zefīru:
Šeit ir stāstītas par to, ka tāds zefīrs kā pie mums LV nav nekur. un tas pat nosaukts par nacionālo dārgumu. ārzemniekiem bieži nav skaidrs, kas tas zefīrs tāds ir.
Arī es vēl tikko domāju, ka zefīrs ir austrumu saldums, bet ja jau latviešu, tad latviešu.
Pie tam, ārzemniekiem latviešu zefīrs liekoties pārāk salds. Un to pašu esmu dzirdējusi par "Kāruma" sieriņiem. Mēs laikam esam viena varen saldummīlīga tauta.
Zefīrā ir maz kaloriju 100g vien 300kCal. Tas satur daudz olbaltumvielu, bet tik pat kā nesatur taukus. Zefīru uzturā iesaka lietot dietologi, jo tas salīdzinājumā ar citiem našķiem ir mazāk barojošs.
Tas arī šodienai viss!
Lai garšo!
Prieks, ja kādam noder!
AtbildētDzēst